Rāda ziņas ar etiķeti ūdens. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ūdens. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2011. gada 4. novembris

Akvalande

Jā, es nezinu, vai ir vērts rakstīt par to, kādā stāvoklī tā tagad ir, un, kas no tās atlicis. Puvuši dēļi, izlūzuši, dēļi, sarūsējušas skrūves, atkritumi, sarūsējušas izkārtnes. Galvenie apmeklētāji ir pārdaugavieši - 99% krievu izcelsmes 70 -80% pensionāri vai veci cilvēki. Jo pensionāriem laikam ir baigā atlaide jāmaksā nevis 5 ls, bet 2 ls uz visu dienu. Un tad var pirtiņā ieiet, papeldēt, džakūzī pasēdēt. Bet par piecīti uz visu dienu! Varētu šķist kārdinoši - un šķita arī man.

Ruslans izstāstīja, ka bija gadījums, ka Akvalandē kāds uz šļūcamā kalniņa bija saspraudis žiletes. Un pēc tam, kāds ar viņām sagriezās. Mēs žiletes nespraudām, bet mūs tāpat izdzina ārā. Vienīgā jautrā atrakcija, izņemot elpas aizturēšanu džakūzī, (starp citu cilvēki esot dīvaini skatījušies uz to kā es aizturēju elpu guļot ar seju ūdenī - un izskatoties beigts) bija slidkalniņš. Vidējais slidkalniņš, jo "lielais", kurš nemaz nav tik liels nestrādāja. Lai nu kā... bet nobraucot dažas reizes tas kalniņš arī paliek garlaicīgs un tad tur var jau izpausties radoši un braukt lejā uz vēdera, atmuguriski, kājās stāvot, vai pat rīkot cīņas, kuru mērķis ir neļaut uzkāpt pa slidkalniņu augšā - lejot ūdeni un grūžot vienam otru.

Un tas laikam neskaitās labi... un tas laikam ir pret noteikumiem. Un tā vieta laikam nav domāta jauniešiem. Es saprotu pensijas gados cilvēkus, kuri tur iet - par 2 ls un priecājas visu dienu. Un vispār man liekas, ka tā vieta darbojas ar zaudējumiem, un, ka īpašniekam ir vienalga, un, ka tur tiek atmazgāta oligarhu nauda.

Lai nu kā mūsu sejas gan jau tagad ir kaut kur blakus "žilešu spraudēju" sejām.

Un dažreiz lētāk un vairāk nav labāk. Jo labāk iztērēt 5 ls par normālu akvaparku un aizbraukt uz Jūrmalu un tur kaut 2 - 3 stundas no sirds izpriecāties, jo visa diena Akvalandē ir par daudz un tur nav īsti nekā, ko izbaudīt... Tas ir tāpat, kā nopirkt lielu, lētu, nebaudāmu kūku un izmest ārā. Tā vietā, lai nopirktu mazāku kūku un izbaudītu katru kumosu. Dzīve ir par īsu, lai mēs visu laiku pirktu lielākos un lētākos iepakojumus un ietaupītu uz lietām, uz kurām labāk neietaupīt.

sestdiena, 2010. gada 13. februāris

35

*Psihiskie slimie* - Psihiski slimie agrākajos sabiedrības modeļos bija Šamaņi viņi sazinājās ar gariem. Psihisks slims cilvēks ir garīgi daudzkārt attīstītāks par normāliem cilvēkiem. Agrāk viņi nebija problēma, jo viņiem bija vieta sabiedrībā viņi kalpoja kā tilts starp mūsu pasauli un garu pasauli. Diemžēl mūsdienās šie cilvēki tiek uzskatīti par garīgi slimiem un viņi tiek izstumti no sabiedrības.

*Karš* ir, bija un vienmēr būs par varu, resursiem, ietekmi. Mēs dzīvojam uz mazas planētas ar ierobežotu resursu daudzumu tieši tāpēc par resursu sadali arī notiek kari. Mūsu ir par daudz, lai mēs visi dzīvotu Amerikāņu Sapnī un šis sapnis ir balstīts uz naftu. Pēdējie divi militārie konflikti tuvajos austromos bija par naftu. Daudzas valstis, kuras ir bagātas ar naftu ir ļoti nabadzīgas. Tas ir viena iemesla dēļ - Naftas pārstrādes uzņēmumi ir piesavinājušies naftas atradnes un valsts, kurā to iegūst savā īpašumā iegūst tikai niecīgu daļu no ienākumiem, ko iegūst British Petrol, Shell, Exxon torgojot šo naftu. Vara = Nauda. Šobrīd lielāko naudu iegūst no naftas. Agrāk naudu ieguva no reliģijas, ziedojumiem - tieši tāpēc notiek kari. Kamēr pasaulē būs alkatīgi cilvēki - tikmēr būs arī karš.

*Mūsdienu tehnoloģijas* - Tālruņi, TV, Internets. Šīs visas lietas ļauj tev saskatīt pasauli un sazināties ar pasauli, bet netiešā veidā. Klausoties mūziku datorā tu zaudē burvību kāda būtu bieži apmeklējot koncertus, muzicējot pašam. Skatototies Tv ziņas tu iegūstu jau pārstrādā, atlasītu un izfiltrētu, bieži sagrozītu patiesību. 2 stundas filmas atņem tev 2 stundas dzīves, kuras iespējams būtu daudz pamācošākas interesantākas nekā tās 2 stundas, kuras tu pavadīji truli blenžot ekrānā un ignorējot apkārtējo dzīvi. Diskusijas dzīvē ir daudz auglīgākas un visā ziņā progresīvākas. Informācijas apjoms, kuru var izrunāt 1 stundā un informācijas apjoms, par kuru var diskutēt internetā rakstot - atšķiras tik ļoti, ka es jau sen būtu izteicis visu savu viedokli, ja man nebūtu jāraksta. Tehnoloģijas pavisam noteikti nedara cilvēku priecīgu.

*Ķīmija, ģenētika* Jā, tiesa kad cilvēks sāka nodarboties ar ķīmisko rūpniecību un dažādu vielu materiālu sintēzi, kuri normālos apstākļos biosfērā, ne gaisā ne ūdenī ne uz zemes ne zemes dzīlēs līdz dziļumam kurā pastāv dzīvība ar ko mums ir saskare, viņš sev sāka rakt kapu. Ļoti vienkārši šīs lietas neatrodās uz zemes normālos apstākļos, jo tām šeit nav jāatrodās. Ģenētika ir visbriesmīgākā lieta, ko cilvēks vispār varēja sākt. Tā ir Dieva tēlošana un spēlēšanās ar gēniem ir daudzkārt bīstamāka par spēlēšanos ar uguni vai pat radiāciju. Sabojājot dabā izveidojušos DNS mēs varam aizsākt ķēdes reakciju, kas novestu cilvēku bojāejā. Radīt jaunas vai atjaunot vecas sugas, kas sagrautu dažādas biosfēras, visu planētu, iznīcinātu citas sugas arī cilvēkus. Tā varētu būt arī jauna slimība, kas piemēram iznīcinātu visas bites vai visus graudaugus un tas novestu mūs iznīcībā.

Un, ja es nenosaucu pietiekami daudz argumentus tam, ka cilvēki bojā planētu un tādējādi mūsu vienīgās mājas, kas ir nesaprātīgākā lieta ko darīt.
1. Gaiss - mūsdienu cilvēki to ļoti piesārņo ar izplūdes gāzēm un tādējādi izraisa dažādas slimības, saindēšanos, skābo lietu.
2. Ūdens - Jau aptuveni 2 miljardiem pasaules iedzīvotāju nav pieejas tīram dzeramajam ūdenim. Jangdzī upe, kas deva cilvēkiem dzeramo ūdeni un zivis tagad ir liela brūna zampa, kurā ir bīstami peldēties nemaz nerunāt par dzeršanu (agrāk ūdeni varēja dzert no upēm un ezeriem - tagad?)

Galvenās lietas svaigs gaiss un tīrs ūdens - bez šīm lietām dzīvība nav iedomājama. Iznīcināt 2 dzīvības pamatelementus ir nesaprātīgi. Cilvēki to dara. Tātad cilvēki ir nesaprātīgi.

Pierādi pretējo!

sestdiena, 2009. gada 12. septembris

muramasa

Sveiki, ja tu šo lasi, tu proti lasīt! Ja tu šo lasi, tu esi neiedomājamā un neizprotamā veidā nokļuvis pie datora, kuram r interneta pieslēgums un tu esi nokļuvis manā necilajā blogā, kurš nebūtu necils, ja es nomainītu bloga virsrakstu pret šo bildi (nolaid acu zīlītes par pāris milimetriem vai izmanto slīdīgo lietu loga labajā pusē).





Jā, kā noprotat, es vēlos ar šo bildi aizstāt stulbo KAIVALYA virsrakstu, bet man tas neizdodas un man neviens nevar palīdzēt.

Pulkstens ir 10:30 un es tagad pārtraukšu rakstīt, lai noskatītos Bleach 236. sēriju.
Es šorīt atnesu 80 l ūdens no upes un izsūcu divus paklājus - kā arī apēdu 2 siermaizes, 2 cepumus un izdzēru cigoriņu kruzi ar 2 karotēm cukura, 1 karoti cigoriņu, daudz karotēm piena un pārējā krūze pilna ar ūdeni. Turpināšu rakstīt pēc aptuveni 20 minūtēm.

Pītais krēsls ir ērts!

trešdiena, 2009. gada 15. jūlijs

"Skumjais Artūriņš" (1. diena)

Gaidot teologus, kas mums bija jādara 2 stundas, mēs jau iesākām SA (es tā turpmāk tekstā, jo tā īsāk) manā pagalmā, kur kopā ar vecmammu sēdējām un dzērām pašraudzēto kvasu (es tālāk tekstā to saukšu par vīnu, jo tā to sauca Atis). Kvass vispār diezgan stiprs, jo vecmamma izdzēra pusglāzīti un teica, ka vairs nevar. Jūs tagad domājat, ka tas ir reāli pretīgs, bet tā gan nav - garša apmēram kā vīnam kaut kādam.
Tātad atbrauc pirmie divi teologi Džimbo un Inga. Džimbo ir čalis skūtu galvu un aizmugurē bišķi atstātiem - īsti nezinu frizūrnosaukumu, bet Ingai ir foršas dredas līdz pleciem. Tad mums vajadzēja izklaidēt viņus, kamēr Sergejs, Reinis un Zane brauca ar vel'spēdiem.
Tad atbrauca... aij blā blā pretīgs ievads - sākšu ar interesantāko.
Tātad ar otru laivbraucienu mēs visi bijām jau tur - FPM (foršajā pamestajā mājā - tā īsāk).
Es uzgāju augšā - istabas vidū dega sveces. Bišķi padziedājām, paspēlējām. Tad mēs ar Jāni palīdzējām Sergejam taisīt barikādes un bloķēt durvis, lai vjekongieši vai policija vai zombiji mums neuzbruktu, bet iznāca beigās tā, ka mēs lielāko daļu laika pavadījām ārā pie ugunskura.
Tātad blā blā mēs cepām desas dziedājām, spēlējām pie ugunskura... Tad beigās es sāku dziedāt dziesmas par "Čečeniem un Krieviem", "Pēteri no Tumora" un vēl kaut ko... īsti neatceros.
Tad man bija ideja iet uz kapliču - mēs gājām uz to veco kapsētvietu... atkal maldoties mežā - man personiski tas bija īsts pārdzīvojums, bet tad Jānis atrada to kapsētu un es uzkāpu krustā ar vīna pudeli un sēdēju uz liela akmens krusta. Tad Atis teica, ka es pišu krustu un tad meš ilgi runājām par Teoloģiskām lietām par Dievu utt. Un tad mēs atnācām atpakaļ. Visi gāja gulēt izņemot mani, Jāni, Ati un Sergeju. Mēs palikām pie ugunskura un runājāmies blā blā. Tad es gāju gulēt sastumjot blakus 2 gultiņas, kas reāli bija mana pusauguma garumā un norāvu segas no logiem, lai apsegtos. Bet reāli te sākas interesantākais.
Es gulēju 2 stundas, bet tad istabā ienāca Atis - sākumā viņš vilka (rāva) no griestiem elektrības vadus un teica, ka viņš "velk elektrību" - tad viņš apsēdās man blakus un teica, ka es neesot kārtīgi apsedzies, un apsedza mani. Tad viņš teica - APSEDZIES un ar zābaku izsita logu hahaha. Ups! Piemirsu pateikt, ka pirms tam es, kad gāju gulēt ļoti ilgi gulēju un dziedāju un smējos. Pēc tam man trūka gaisa un es rāvu vaļā logus. Vienu logu es rāvu vaļā tik stipri, ka izbira stikls, bet es viņut tā arī neattaisīju - tad Atnāca Zane un Reinis un teica, lai es nomierinos un eju gulēt.
Tātad tad es pamodos - mēs runājām kaut ko par fašismu, komunismu, ieročiem, karavīru formas tērpiem, kara taktikām un blā blā. Tad es sarunas vidū izvilku no mājas vienu mazo gultiņu un sēdēju, gulēju tur - uz lieveņa gultiņā. Tad mēs uzspridzinājām žurku indes flakoniņu, ko atradām tur pat. Un izlidoja foršas indīgas, baltas, biezas putas. Tad es pagrabā sameklēju 15 gadus vecu ābolu zapti un ēdu, bet citiem bija bail ēst, kaut gan viņa garšo ideāli un tagad jau to visi zin. Tad mēs iekūrām leilo skautu ugnskuru, lai būtu karsti un jāiet peldēt. Tad mēs gājām peldēt upītē, kur pat bija dziļš līdz kaklam - tajā vienā vietā, bet citur ir līdz potītēm. Tad mēs gājām atpakaļ pa liepu aleju un man ienāca prātā ideja uzvarīt visiem liepziedu tēju lielā katlā. Tad mēs mēģinājām to paveikt. Sākumā gribējām vārīt tēju katlā, ko atradām tur pat, bet izrādās, ka tā bija stulba ideja, jo katlā bija sakaltusi krāsa. Tad es baroju Ati gultiņā uz lieveņa ar 15gadusvecoāboluzapti - tad es viņu dzirdīju ar vīnu un aplēju viņam seju, jo viņš neatvēra muti heh. Tad mēs izdomājām aizbraukt mājās pēc katliem un lietām (es, Jānis, Atis). Jānis palika mājās. Mēs ar Ati paņēmām katlus, kafiju, cukuru, buljonkubikus un nogopīju cepamdesas - vistas. Un mēs braucām atpakaļ. Tad mēs dzērām liepziedu tēju un kafiju, kur ūdens vietā ir ābolzaptūdens, jo es pieliku zapti pie visa mūsu ūdens - starp citu bija garšīgi. Tad mēs tā sēdējām - tad Laura aizbrrauca. Tad mēs ar Ati uzgājām uz jumtina un es dzēru tēju, bet viņš Kafiju un smēķēja "Kent" un viņš nometa benčiku uz jumta un pamodās reinisunzane un tad gāja zane un tad mēs metām krūzes lejā un kafijas biezumi izlija blakus benčikam uz jumta un bija "kafija un cigarete". Tad mēs tā sēdējām - modās citi. Sergejs uztaisīja Vjetkongiešu lamatas, kas ir grābeklis, kuram galā naglots dēlis un pēc idejas uzkāpj virsū un ietriec naglas galvā, bet tas nestrādājā - tad mēs vēl čilojām tur dziedājām ēdām ķiršus... un tad viņi aizbrauca - mēs aizbraucām visi pazuda, bet ne pavisam. Ā un Sergejs gulēja... arī.

Es rakstīju bieži "mēs" un jūs nezinat ar ko es "mēs" domāju... blā atā hā.

Zaptes gopīt ir kruti!
Airēties pret straumi grūti!