Sieviete "Mego"

Veikals "Mego" 2010. gada 27. februāris pulkstens aptuveni 12:20

Stāvu pie letes. Pa priekšu manam melleņu jogurtam un magoņmaizītēm pāri skenerim un caur kasieres rokām aizslīd sievietes, kura stāv pirms manis, nolūkotās preces. Tās ir piena paka, divi baltmaizes kukuļi, kartupeļu maisiņš un divas vīna pudeles. Vēl pirms tam sieviete steigā palūdz red&white cigarešu paciņu. Viņa sniedz bankas karti, lai norēķinātos - tā nenostrāda. Pārdevēja saka, ka karte nestrādājot. Sievete lūdz, lai viņa pamēģina vēlreiz - viņa saka, ka vēl tikko pārbaudījusi un tā esot strādājusi. Viņa saprot, ka skaidras naudas viņai nepietiks. Pārdevēja pajautā, ko viņa vēlas paturēt. Uzminiet, ko viņa izlemj paturēt. Vīnu. Divas pudeles vīna. Maize, piens, kartupeļi un cigaretes šoreiz viņa atstās, ka mgan vajadzīga pārtika, ja var iedzert vīnu? Pārdevēja vēl pārjautā, vai sieviete tomēr nepaturēs cigaretes. Viņai pietrūkst naudas - pietiek tikai divām vīna pudelēm. Iedomājos, ja šai sievietei mājās ir bērni... "Šovakar vakariņas nebūs, jo man nestrādāja karte." - viņa teica bērniem ar skumjām acīm un tukšiem vēderiem, rokās turēdama vīna glāzi un skatoties, kādu salkanu filmu.

Pavisam nenoteikti.

Es pat teiktu, ka vienmēr un nekad nav tā, ka atbilde viena. Vienmēr ir viss un nekas reizē un notiek, notika, notiks viss, bet citur un tev ir jābūt tur, kur tev ir jābūt, jo viss ir atkarīgs no tavas atrašanās vietas. Atrašanās vieta šeit ir domāta citādāk un sarežģītāk, nekā parasti cilvēki domā izsakoties ar jēdzienu "atrašanās vieta". Un tad, kad visādi radījumi tev salien kuņģī un mais a gaisu - tev paliek slikti, tu gribi vemt un vis ir daudzreiz sarežģītāk. Citreiz viņi salien arī galvā un locītavās un tad tu izskaties jucis. Šis gan nebūs nekāds parastais melno blogu ieraksts, šis būs mans izmisuma ieraksts. Redzat, vienmēr ir tā, ka kādam nav un kādam ir un nekad jau visi nav apmierināti. Visļaunāk. Pat ļaunāk par to, ka nav ir tad, ja nezin, ko grib, jo tad nav pavisam nekā. Vēl ļauni ir šķietamība, ka ir. Šķiet, ka ir, bet nav.
Es apskaužu bērnus - bērni zin, ko grib, bērni ir viedi - nepieredzējuši, daudz, ko nezin, bet viņi saprot visas pamatlietas, viņi neko nesarežģī. Cilvēks jūtas gudrs, visu sarežģot. Es esmu tālu no patiesības, bet zinu, ka neko nezinu. Es klīstu, bet nezinu kurp. Tuvāk patiesībāi vai prom no tās? Lai nu kā tas viss arī nebūtu slidojot - tāda sajūt, ka lido - tikai kājas nogurst un plaisā upe, kas ir jauki, jo ir adrenalīns un ir prieks par dzīvi.

-_-

eks gana giv it tu ja

Es, protams, varētu pārvērst šo ierakstu par kārtējo politisko propogandu pret mūsu fašistiskās valsts eliti - Korpuratīvo korporāciju draudziņiem, bet šoreiz es par to nerakstīšu. Tāpat es varētu rakstīt par to, cik forši ir sapirkties dārgu aparatūru slimnīcām, lai pēc tam tās varētu slēgt.
Nē, es rakstīšu par savu dzīvi. Es šodien nesu ķirbjus. Es uz skolu mājās un no skolas uz mājām braucu ar velosipēdu - vienā virzienā tie ir aptuveni 5 km. Man ir atauguši mati. Man joprojām ir dīvaini sapņi. Es skatos jaunu animeseriālu HunterXHunter. Man pirmdien būs 2 krievu valodas pie īsas skolotājas, kura savu mazo augumu cenšas kompensēt velkājot platformenes ar apmēram tādu zoli, kāda ir gotlolitām. Viņas uzvārds ir Semjoņenkova, iesauka semuška (jā tāpat kā saulgriežu sēklām). Dienas ir kļuvušas, cik interesantas vien var būt, ja lielāko dienas daļu pavadi skolā, ceļā un treniņos.
Manā istabā pašlaik ir viena skaļa muša. Ārā dažiem kokiem jau sāk krist lapas. Gandrīz visas plūmes ir jau gatavas vai sapuvušas. Daudzās ābelēs arī āboli ir nogatavojušies. Upē ūdens ir dzidrs un auksts - ūdenslīmenis zems. 8. septembrī 16:30 man jāiet uz ārstniecisko, koriģējošo vingrošanu. Vakar bija pilnmēness un mēs braucām ar velosipēdiem uz bausku un atpakaļ. Atpakaļ gāja lēnāk, jo Jānim sabojājās velosipēds. Es patiesībā esmu depresīvs, bet man nav depresija un es esmu depresīvs tikai tad, kad esmu viens. Patiesībā es šo pēdējo teikumu raksu ar ticību, ka man izdevās rakstīt pietiekami garlaicīgi, lai neviens netiktu līdz pēdejam teikumam.

Es esmu talantīgs mākslinieks - mana specializācija MSPaint:


















Nē, tas nav pašportrets!