2011. gada filmas, kas man vēl jānoskatās:
13 Assassins
Midnight in Paris
My Perestroika
Melancholia
Hugo
Un varbūt vēl kaut kādas... kas zina... Cave of Forgetten dreams, Poetry...
Vēl es gribu paskatīties kaut kādas Tarkovska un Džārmuša filmas, kuras vēl neesmu redzējis.
Un vispār es biju sektā, kad biju zīdainis. Es te tā sēžu un domāju, kādu iespaidu tas varētu būt uz mani atstājis.
P.S. - The Guard šausmīgi forša Britu komēdija ar šausmīgi foršu britu humoru.
"I thought black people couldn't ski. Or is that swimming?"; "did you grow up in the projects?"
Rāda ziņas ar etiķeti aizraujoša dzīve. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti aizraujoša dzīve. Rādīt visas ziņas
otrdiena, 2012. gada 3. janvāris
sestdiena, 2011. gada 23. jūlijs
Rakstu sūdīgi, kā jau visi iesācēji bez talanta...
No tuvējās, vietējās estrādes skan "Bet vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs 16?"
Ideoloģijas ir domātas deģīšiem, kas nesaprot, ka dzīve tāpat ir upe un mēs esam lapas tajā...
Varētu ielekt upē, lai varētu pagulēt.
Skaņa atnāk šurp
Slīdot cauri ielejai
Upe naktī tumst
Ideoloģijas ir domātas deģīšiem, kas nesaprot, ka dzīve tāpat ir upe un mēs esam lapas tajā...
Varētu ielekt upē, lai varētu pagulēt.
Skaņa atnāk šurp
Slīdot cauri ielejai
Upe naktī tumst
ceturtdiena, 2010. gada 25. februāris
Ēst augus esot apsveicami...
Lika aizdomāties un lika padomāt, bet biju to domājis par to jau iepriekš.
Kādēļ cilvēki neēd gaļu, bet ēd citus dzīvus organismus un uzskata, ka tiem nav jūtu?
Tas ir tāpēc, ka tie cilvēki ir stulbi un nezin, ka jebkurai dzīvai būtnei ir jūtas - augam nesāp mazāk, kad to iznīcina, kā sāp govij, vistai - kad to nokauj. Veģitārieši iespējams pat ir lielāki maitas nekā cilvēki, kas ēd gaļu. Cilvēki, kas ēd gaļu saudzē augus. Kas ir svarīgāks augs vai dzīvnieks? Cilvēki pārsvarā domā, ka dzīvnieks, jo tas ir līdzīgāks cilvēkam tīri vizuālā un un uzbūves ziņā, bet tas nenozīmē, ka viņam ir vairāk jūtu kā to ir augam. Patiesībā augam varbūt ir vairāk jūtu un tas, ka dzīvnieks tuvāk cilvēkam nozīmē tikai to, ka dzīvnieks ir tuvāk cilvēka nežēlībai. Augi var pastāvēt neiznīcinot citas dzīvas būtnes - cilvēki un dzīvnieki nē. Kurš tagad ir nežēlīgs un nejūtīgs? Paskatieties video un pasakiem man, ko domājat.
Iegūt enerģiju uz citu organismu rēķina - tos iznīcinot nav jauki. Lai dzīvo augi!
P.S. - Ja auglis ir gatavs - tādējādi miris, zem ābeles nokritis ābols tu to vari droši ēst - tas nevienam neko sliktu nenodara. Un tā pat ir arī ar dzīvniekiem, ja tas ir beigts - dabīgā nāvē, vai vismaz ne medībās un ne kautuvē, bet dabā - droši ēd arī to - tas ir atbalstāmi. Labu apetīti.
P.S.S. - Roberts Ziedinš tikko nedaudz mainīja manas domas. Tātad prakstiski ir 2 veidi kā cilvēks var dzīvot neiznīconot sevi un dabu.
1. Primitīvā sabiedrība - mednieki, zvejnieki, vācēji - bet strādā tikai tad, ja cilvēku skaits ir pietiekami mazs skaits... Mūsdienās, ja mēs atmestu agrikultūru un pārtikas kā arī citas rūpniecības lielākā daļa cilvēku vienkārši nomirtu.
2. Pilnīgi attīstīta civilizācija - Cilvēki pārtiek no enerģijas, ko iegūst no Saules, ūdeni izsūc caur ādu un uzņem no gaisa. Tie bija tie cilvēki "saules ēdāji" - vai kā viņus tur sauca. Un arī daba tiek litka mierā, planēta atjauno sevi.
Tātad izdomājiet paši, kuru ceļu vēlaties iet? Mūsu attīstītā, industriālā sabiedrība un mūsu dzīves stils nav iespējams ilgākā laika periodā. Lai piepildītos, kāds no šiem 2 scenārijiem ir vajadzīgas pārmaiņas sabiedrības domāšanā. Apgaismība.
Enerģija ir tur ārā! Neēd govi, neiznīcini dabu, lai iekoptu laukus un iegūtu maizi.
ELPO SAULI!
Un Roberts novēl jums nedomāt. Es piekritīšu pārāk liela domāšana izraisa problēmas. Lielāka māksla ir nedomāt nekā domāt. Meditējiet, eksistējiet un ļaujiet citiem un visam citam būt.
Kādēļ cilvēki neēd gaļu, bet ēd citus dzīvus organismus un uzskata, ka tiem nav jūtu?
Tas ir tāpēc, ka tie cilvēki ir stulbi un nezin, ka jebkurai dzīvai būtnei ir jūtas - augam nesāp mazāk, kad to iznīcina, kā sāp govij, vistai - kad to nokauj. Veģitārieši iespējams pat ir lielāki maitas nekā cilvēki, kas ēd gaļu. Cilvēki, kas ēd gaļu saudzē augus. Kas ir svarīgāks augs vai dzīvnieks? Cilvēki pārsvarā domā, ka dzīvnieks, jo tas ir līdzīgāks cilvēkam tīri vizuālā un un uzbūves ziņā, bet tas nenozīmē, ka viņam ir vairāk jūtu kā to ir augam. Patiesībā augam varbūt ir vairāk jūtu un tas, ka dzīvnieks tuvāk cilvēkam nozīmē tikai to, ka dzīvnieks ir tuvāk cilvēka nežēlībai. Augi var pastāvēt neiznīcinot citas dzīvas būtnes - cilvēki un dzīvnieki nē. Kurš tagad ir nežēlīgs un nejūtīgs? Paskatieties video un pasakiem man, ko domājat.
Iegūt enerģiju uz citu organismu rēķina - tos iznīcinot nav jauki. Lai dzīvo augi!
P.S. - Ja auglis ir gatavs - tādējādi miris, zem ābeles nokritis ābols tu to vari droši ēst - tas nevienam neko sliktu nenodara. Un tā pat ir arī ar dzīvniekiem, ja tas ir beigts - dabīgā nāvē, vai vismaz ne medībās un ne kautuvē, bet dabā - droši ēd arī to - tas ir atbalstāmi. Labu apetīti.
P.S.S. - Roberts Ziedinš tikko nedaudz mainīja manas domas. Tātad prakstiski ir 2 veidi kā cilvēks var dzīvot neiznīconot sevi un dabu.
1. Primitīvā sabiedrība - mednieki, zvejnieki, vācēji - bet strādā tikai tad, ja cilvēku skaits ir pietiekami mazs skaits... Mūsdienās, ja mēs atmestu agrikultūru un pārtikas kā arī citas rūpniecības lielākā daļa cilvēku vienkārši nomirtu.
2. Pilnīgi attīstīta civilizācija - Cilvēki pārtiek no enerģijas, ko iegūst no Saules, ūdeni izsūc caur ādu un uzņem no gaisa. Tie bija tie cilvēki "saules ēdāji" - vai kā viņus tur sauca. Un arī daba tiek litka mierā, planēta atjauno sevi.
Tātad izdomājiet paši, kuru ceļu vēlaties iet? Mūsu attīstītā, industriālā sabiedrība un mūsu dzīves stils nav iespējams ilgākā laika periodā. Lai piepildītos, kāds no šiem 2 scenārijiem ir vajadzīgas pārmaiņas sabiedrības domāšanā. Apgaismība.
Enerģija ir tur ārā! Neēd govi, neiznīcini dabu, lai iekoptu laukus un iegūtu maizi.
ELPO SAULI!
Un Roberts novēl jums nedomāt. Es piekritīšu pārāk liela domāšana izraisa problēmas. Lielāka māksla ir nedomāt nekā domāt. Meditējiet, eksistējiet un ļaujiet citiem un visam citam būt.
sestdiena, 2009. gada 5. septembris
eks gana giv it tu ja
Es, protams, varētu pārvērst šo ierakstu par kārtējo politisko propogandu pret mūsu fašistiskās valsts eliti - Korpuratīvo korporāciju draudziņiem, bet šoreiz es par to nerakstīšu. Tāpat es varētu rakstīt par to, cik forši ir sapirkties dārgu aparatūru slimnīcām, lai pēc tam tās varētu slēgt.
Nē, es rakstīšu par savu dzīvi. Es šodien nesu ķirbjus. Es uz skolu mājās un no skolas uz mājām braucu ar velosipēdu - vienā virzienā tie ir aptuveni 5 km. Man ir atauguši mati. Man joprojām ir dīvaini sapņi. Es skatos jaunu animeseriālu HunterXHunter. Man pirmdien būs 2 krievu valodas pie īsas skolotājas, kura savu mazo augumu cenšas kompensēt velkājot platformenes ar apmēram tādu zoli, kāda ir gotlolitām. Viņas uzvārds ir Semjoņenkova, iesauka semuška (jā tāpat kā saulgriežu sēklām). Dienas ir kļuvušas, cik interesantas vien var būt, ja lielāko dienas daļu pavadi skolā, ceļā un treniņos.
Manā istabā pašlaik ir viena skaļa muša. Ārā dažiem kokiem jau sāk krist lapas. Gandrīz visas plūmes ir jau gatavas vai sapuvušas. Daudzās ābelēs arī āboli ir nogatavojušies. Upē ūdens ir dzidrs un auksts - ūdenslīmenis zems. 8. septembrī 16:30 man jāiet uz ārstniecisko, koriģējošo vingrošanu. Vakar bija pilnmēness un mēs braucām ar velosipēdiem uz bausku un atpakaļ. Atpakaļ gāja lēnāk, jo Jānim sabojājās velosipēds. Es patiesībā esmu depresīvs, bet man nav depresija un es esmu depresīvs tikai tad, kad esmu viens. Patiesībā es šo pēdējo teikumu raksu ar ticību, ka man izdevās rakstīt pietiekami garlaicīgi, lai neviens netiktu līdz pēdejam teikumam.
Es esmu talantīgs mākslinieks - mana specializācija MSPaint:
Nē, tas nav pašportrets!
Nē, es rakstīšu par savu dzīvi. Es šodien nesu ķirbjus. Es uz skolu mājās un no skolas uz mājām braucu ar velosipēdu - vienā virzienā tie ir aptuveni 5 km. Man ir atauguši mati. Man joprojām ir dīvaini sapņi. Es skatos jaunu animeseriālu HunterXHunter. Man pirmdien būs 2 krievu valodas pie īsas skolotājas, kura savu mazo augumu cenšas kompensēt velkājot platformenes ar apmēram tādu zoli, kāda ir gotlolitām. Viņas uzvārds ir Semjoņenkova, iesauka semuška (jā tāpat kā saulgriežu sēklām). Dienas ir kļuvušas, cik interesantas vien var būt, ja lielāko dienas daļu pavadi skolā, ceļā un treniņos.
Manā istabā pašlaik ir viena skaļa muša. Ārā dažiem kokiem jau sāk krist lapas. Gandrīz visas plūmes ir jau gatavas vai sapuvušas. Daudzās ābelēs arī āboli ir nogatavojušies. Upē ūdens ir dzidrs un auksts - ūdenslīmenis zems. 8. septembrī 16:30 man jāiet uz ārstniecisko, koriģējošo vingrošanu. Vakar bija pilnmēness un mēs braucām ar velosipēdiem uz bausku un atpakaļ. Atpakaļ gāja lēnāk, jo Jānim sabojājās velosipēds. Es patiesībā esmu depresīvs, bet man nav depresija un es esmu depresīvs tikai tad, kad esmu viens. Patiesībā es šo pēdējo teikumu raksu ar ticību, ka man izdevās rakstīt pietiekami garlaicīgi, lai neviens netiktu līdz pēdejam teikumam.
Es esmu talantīgs mākslinieks - mana specializācija MSPaint:
Nē, tas nav pašportrets!
Abonēt:
Ziņas (Atom)