Vienīgais laiks, kad es patiešām varu sevi piespiest mācīties eksāmenam ir pašā eksāmena dienas rītā. Šī un arī tā iemesla dēļ, ka lielāko daļu datu analīzes lekciju laiku pavadīju gulšņādams siltā, mīkstā gultā (Jo lekcijas 8:30 ir par agru, un tā ir nežēlība pret cilvēci un mani personīgi) nopelnīju savā pirmajā sesijas eksāmenā Datu Analīzē četrinieku, kas dod 50% no gada vērtējuma, tā kā par praktiskajiem darbiem man bija astoņnieks (vai kā ir pareizi? astotnieks, astoņnieks? man pēkšņi liekas, ka vārds astoņi skan briesmīgi jocīgi un amizanti - astoņi kustoņi, astoņi kastroļi, astoņi kastaņi, kastoņi, pustoņi, astoņi...), lai nu kā tātad galu galā man gadā/semestrī sanāk seši. Attā, Datu Analīze! Attā Prof. Meleci un tā otra pasniedzēja, kurai es joprojām nezinu vārdu. Tā nu kopā ņemot nav sūdīgi, jo apmēram puse, man liekas, cik es skatījos rezultātus bija uzrakstījuši nesekmīgi, un viņiem nabagiem būs jāpārraksta kaut kad janvāra beigās. Es pat vienu brīdi domāju, kas ir sliktāk - dabūt 4, vai dabūt 3 pārrakstīt un dabūt, iespējams, labāku atzīmi. Bet galu galā es esmu apmierināts - varbūt ne gluži priecīgs, bet es ceru uzrakstīt pārējos eksāmenus labāk - noteikti, lai visi būtu sekmīgi, jo tad man varētu sanākt 2 nedēļu brīvlaiks janvāra beigās un februāra sākumā, kad cerams būs sniegs un ledus un es varēšu aizbraukt uz laukiem un baudīt ziemas priekus.
Es ceru neizkrist no budžeta. Mums ir 30 budžeta vietas un es tiku iekšā kā nr. 27. Ceru, ka gada beigās es būšu saglabājis vietu 30-niekā, kad būs rotācija, ja nē tad es gan jau stāšos ārā, ja man nebūs iepaticies ļoti mācīties tai fakultātē. Vispār es ceru, ka nenotiks atkal kaut kādas briesmas, ka vajadzēs konsolidēt budžetu un likvidēs budžeta vietas vai kaut ko tādu, kādā gadījumā es arī diez vai turpinātu mācības. Pagaidām tā tīri normāli liekas, bet, ja man būtu jāmaksā lielās naudas es sapelnītu naudu un atvērtu vafeļu ēstuvi šosejas malā, kur piestātu tūristi, baikeri, tālbraucēji un dažreiz arī vietējie.
Man jau nedēļu ir klepus un apmēram tik ilgi man arī ir manas jaunās adidas treniņbikses tumšzilā krāsā ar trim gaišzilām strīpām. Šodien bija ķīmija eksāmens. No rīta paspēju googlē iemācīties redox reakcijas rakstīt, kas man noderēja arī vēlāk eksāmenā. Es jūtu, ka man būs 5 vai 6. Un tādā gadījumā gadā visticamāk man arī būs 6. 66666666... Ceru, ka par manu pēdējo darbu IĢS'ā es dabūšu vismaz 8, jo tad man nebūs jāraksta eksāmens un tad man gadā tur būtu 8 laikam. Eksāmeni, sesija... blā, blā, blā... garlaicīgs teksts...
Skatīšos tagad Breaking Bad, kas ir kruts seriāls, ko es nesen sāku skatīties par čali, kuram ir 50 gadi, plaušu vēzis, sieva - kontrolfrīks, dēls ar attīstības traucējumiem, sievas brālis strādā narkotiku apkarošanas birojā un viņš pats, kad nestrādā skolā par ķīmijas pasniedzēju - kopā ar vienu savu bijušo skolnieku taisa metamfetamīnu, lai nopelnītu naudu ārstēšanai no vēža un varētu atstāt pēc savas nāves ģimenei naudu.
Jāuztaisa cidoniju-liepziedu padzēriens.
Es gaidu ziemu.
Es gribu, lai man nebūtu klepus vairāk.
Es vakar trenējos zīmēt plaukstu (es nemāku labi zīmēt plauktas un pēdas), diezgan labi sanāk, ja ir pacietība un apņemšanās. Tas bija tajā laikā, kad es gribēju mācīties ķīmijas eksāmenam - piezīmēju savu kladi vēl vairāk. Šodien pat nožēloju to, ka man klades sākumā ir normāli pieraksti vēlāk sazīmēti visādi zīmējumi, sarakstītas muļķības, kas nemaz nepalīdz uzrakstīt eksāmenu. Tāpat pēdējās lekcijas laikā sēdēju kino un dzēru vīnu - tas arī man nepalīdzēja eksāmenā. Kaut gan tas palīdzēja man pēdējā kontroldarbā, kuru rakstīju vēlāk un dabūju no citiem pareizās atbildes. Bet vispār laikam ardievas arī ķīmijai. Es jau paspēju atvadīties un izpriecāties par to, ka man vairs nebūs darīšana ar ķīmiju vidusskolā, bet tad es iestājos ģeogrāfos, kur pirmajā semestrī ir mana mīļā ķīmija.
