Rāda ziņas ar etiķeti velosipēds. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti velosipēds. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2010. gada 7. novembris

Klasisks bloga ieraksts

Es šobrīd zilā halātā sēžu pie datora. Tikko bijām kaimiņu pirtī. Jūtos labi, kā jau pēc pirts, bet man nedaudz sāp acis - no dušas želejas, kas iekļuva acīs. Vispār man ir šausmīgi kupli mati. Vispaŗ nav gan, jo es šodien nelietoju shamtu. Vakar nobraucu 40 km ar velosipēdu pa Ceraukstes mežiem un biju arī līdz Mūsai un Pācei. Pie Mēmeles bija nobraukts suns uz ceļa. Vēl es redzēju, mēs bijām, tajā vietā, kur 8. klasē braucām uz mežu pēc eglītēm. Tur kur šautuve, izgāztuve, mežš (es joprojām neesmu pārliecināts par vārda mežs/mežš pareizrakstību, liekas, ka latviešu valodā nav vārdi, kas beidzas ar š. Ai, tikko atcerējos vārdus karš, garš. Tad laikam pareizi ir mežš.) Tātad... Jā... Tur bija daudz mazu eglīšu un priedīšu - varētu izrakt un sastādīt pie mājām. Arī par to šautuves vietu - ideāla vieta hilbilly, redneck pasākumiem. Pāces parkā nav sagrābtas lapas - es gan šodien savedu lapas.. aizvilku prom nafig. Jā. Es vispār vairs neko nerakstīšu. man liekas pietiek. Man liekas, ka jūs jau tāpat par daudz zināt.

Ā jā. Es esmu izmācījies (laikam). Un man ir sakārtota soma vakarā tā kā no rīta laikam būs laiks paēst.

Piektdien braucam ekskursijā - maršruts mani gan īpaši neapmierina, bet mani biedē, ka tā būšot pēdējā ekskursija, iespējams.

Es gribu uz Līgatnes Bunkuru, Zvārdes poligonu, Skrundas Lokatoru un citām foršām vietām mēs braucam uz Jelgavu, Slampi un vēl kaut kur... āahh... ā jā būs laikam Ziemassvētku kauju vietas un, ja labs laiks varēs saģērbties karavīra formā un skriet pa mežu. Tas vismaz ir jauki. Vispār es ceru, ka es nesaslimšu pēc ekskursijas. Man liekas, ka es pēc visām ekskursijām ar klasi saslimstu.

Laikam iemācījos "Zvani un Sveces" izdaiļoto ritmiņu.

Kapēc man nav tēja? Kur ir mana tēja, nolādēts? āh.

Haha - es pamodos un jānis bija iegremdējis stīgas. Viņš vienkārši izņēma to plastmasas figņu. Skaņa nav sliktāka, bet piespiest stīgas ir daudz vieglāk. Man liekas, ka es iepriekš ar radiatoru spēlēju.

Viss.

sestdiena, 2009. gada 5. septembris

eks gana giv it tu ja

Es, protams, varētu pārvērst šo ierakstu par kārtējo politisko propogandu pret mūsu fašistiskās valsts eliti - Korpuratīvo korporāciju draudziņiem, bet šoreiz es par to nerakstīšu. Tāpat es varētu rakstīt par to, cik forši ir sapirkties dārgu aparatūru slimnīcām, lai pēc tam tās varētu slēgt.
Nē, es rakstīšu par savu dzīvi. Es šodien nesu ķirbjus. Es uz skolu mājās un no skolas uz mājām braucu ar velosipēdu - vienā virzienā tie ir aptuveni 5 km. Man ir atauguši mati. Man joprojām ir dīvaini sapņi. Es skatos jaunu animeseriālu HunterXHunter. Man pirmdien būs 2 krievu valodas pie īsas skolotājas, kura savu mazo augumu cenšas kompensēt velkājot platformenes ar apmēram tādu zoli, kāda ir gotlolitām. Viņas uzvārds ir Semjoņenkova, iesauka semuška (jā tāpat kā saulgriežu sēklām). Dienas ir kļuvušas, cik interesantas vien var būt, ja lielāko dienas daļu pavadi skolā, ceļā un treniņos.
Manā istabā pašlaik ir viena skaļa muša. Ārā dažiem kokiem jau sāk krist lapas. Gandrīz visas plūmes ir jau gatavas vai sapuvušas. Daudzās ābelēs arī āboli ir nogatavojušies. Upē ūdens ir dzidrs un auksts - ūdenslīmenis zems. 8. septembrī 16:30 man jāiet uz ārstniecisko, koriģējošo vingrošanu. Vakar bija pilnmēness un mēs braucām ar velosipēdiem uz bausku un atpakaļ. Atpakaļ gāja lēnāk, jo Jānim sabojājās velosipēds. Es patiesībā esmu depresīvs, bet man nav depresija un es esmu depresīvs tikai tad, kad esmu viens. Patiesībā es šo pēdējo teikumu raksu ar ticību, ka man izdevās rakstīt pietiekami garlaicīgi, lai neviens netiktu līdz pēdejam teikumam.

Es esmu talantīgs mākslinieks - mana specializācija MSPaint:


















Nē, tas nav pašportrets!