36=4*9=SQR(2)*SQR(3) - jēah 2 kvadrāti

2 komiksi, bet Huey ir kruts.

35

*Psihiskie slimie* - Psihiski slimie agrākajos sabiedrības modeļos bija Šamaņi viņi sazinājās ar gariem. Psihisks slims cilvēks ir garīgi daudzkārt attīstītāks par normāliem cilvēkiem. Agrāk viņi nebija problēma, jo viņiem bija vieta sabiedrībā viņi kalpoja kā tilts starp mūsu pasauli un garu pasauli. Diemžēl mūsdienās šie cilvēki tiek uzskatīti par garīgi slimiem un viņi tiek izstumti no sabiedrības.

*Karš* ir, bija un vienmēr būs par varu, resursiem, ietekmi. Mēs dzīvojam uz mazas planētas ar ierobežotu resursu daudzumu tieši tāpēc par resursu sadali arī notiek kari. Mūsu ir par daudz, lai mēs visi dzīvotu Amerikāņu Sapnī un šis sapnis ir balstīts uz naftu. Pēdējie divi militārie konflikti tuvajos austromos bija par naftu. Daudzas valstis, kuras ir bagātas ar naftu ir ļoti nabadzīgas. Tas ir viena iemesla dēļ - Naftas pārstrādes uzņēmumi ir piesavinājušies naftas atradnes un valsts, kurā to iegūst savā īpašumā iegūst tikai niecīgu daļu no ienākumiem, ko iegūst British Petrol, Shell, Exxon torgojot šo naftu. Vara = Nauda. Šobrīd lielāko naudu iegūst no naftas. Agrāk naudu ieguva no reliģijas, ziedojumiem - tieši tāpēc notiek kari. Kamēr pasaulē būs alkatīgi cilvēki - tikmēr būs arī karš.

*Mūsdienu tehnoloģijas* - Tālruņi, TV, Internets. Šīs visas lietas ļauj tev saskatīt pasauli un sazināties ar pasauli, bet netiešā veidā. Klausoties mūziku datorā tu zaudē burvību kāda būtu bieži apmeklējot koncertus, muzicējot pašam. Skatototies Tv ziņas tu iegūstu jau pārstrādā, atlasītu un izfiltrētu, bieži sagrozītu patiesību. 2 stundas filmas atņem tev 2 stundas dzīves, kuras iespējams būtu daudz pamācošākas interesantākas nekā tās 2 stundas, kuras tu pavadīji truli blenžot ekrānā un ignorējot apkārtējo dzīvi. Diskusijas dzīvē ir daudz auglīgākas un visā ziņā progresīvākas. Informācijas apjoms, kuru var izrunāt 1 stundā un informācijas apjoms, par kuru var diskutēt internetā rakstot - atšķiras tik ļoti, ka es jau sen būtu izteicis visu savu viedokli, ja man nebūtu jāraksta. Tehnoloģijas pavisam noteikti nedara cilvēku priecīgu.

*Ķīmija, ģenētika* Jā, tiesa kad cilvēks sāka nodarboties ar ķīmisko rūpniecību un dažādu vielu materiālu sintēzi, kuri normālos apstākļos biosfērā, ne gaisā ne ūdenī ne uz zemes ne zemes dzīlēs līdz dziļumam kurā pastāv dzīvība ar ko mums ir saskare, viņš sev sāka rakt kapu. Ļoti vienkārši šīs lietas neatrodās uz zemes normālos apstākļos, jo tām šeit nav jāatrodās. Ģenētika ir visbriesmīgākā lieta, ko cilvēks vispār varēja sākt. Tā ir Dieva tēlošana un spēlēšanās ar gēniem ir daudzkārt bīstamāka par spēlēšanos ar uguni vai pat radiāciju. Sabojājot dabā izveidojušos DNS mēs varam aizsākt ķēdes reakciju, kas novestu cilvēku bojāejā. Radīt jaunas vai atjaunot vecas sugas, kas sagrautu dažādas biosfēras, visu planētu, iznīcinātu citas sugas arī cilvēkus. Tā varētu būt arī jauna slimība, kas piemēram iznīcinātu visas bites vai visus graudaugus un tas novestu mūs iznīcībā.

Un, ja es nenosaucu pietiekami daudz argumentus tam, ka cilvēki bojā planētu un tādējādi mūsu vienīgās mājas, kas ir nesaprātīgākā lieta ko darīt.
1. Gaiss - mūsdienu cilvēki to ļoti piesārņo ar izplūdes gāzēm un tādējādi izraisa dažādas slimības, saindēšanos, skābo lietu.
2. Ūdens - Jau aptuveni 2 miljardiem pasaules iedzīvotāju nav pieejas tīram dzeramajam ūdenim. Jangdzī upe, kas deva cilvēkiem dzeramo ūdeni un zivis tagad ir liela brūna zampa, kurā ir bīstami peldēties nemaz nerunāt par dzeršanu (agrāk ūdeni varēja dzert no upēm un ezeriem - tagad?)

Galvenās lietas svaigs gaiss un tīrs ūdens - bez šīm lietām dzīvība nav iedomājama. Iznīcināt 2 dzīvības pamatelementus ir nesaprātīgi. Cilvēki to dara. Tātad cilvēki ir nesaprātīgi.

Pierādi pretējo!

F9

0, 1, 1, 2, 3, 5, 8, 13, 21, 34
F9 šis ir mans 34. ieraksts manā blogā. 34 ir 9. skaitlis Fibonači skaitļu virknē. (Ja tu pārskaitīji un sanāca desmitais tad zini, ka 0 ir nultais skaitlis.)
Nezinu kāpēc, bet manam informātikas skolotājam liekas, ka programmēšana ir svarīgā par to, ka Irāna bagātina Urānu. Tik ļoti, ka viņam jāapsaukājas.
Man jau nedēļu ir klepus vai pareizāk teiktu, ka man jau ilgāk nekā nedēļu ir klepus. Tas nepāriet... oūuu nepāriet. *dzied iekšēji* Manas somas mazā kabata, ja tā turpināsies drīz būs pilna ar LOCKETS papīriešiem, kurus man labpatīkas tur mest iekšā.
*klepoju*
Es esmu sarkans, sarkans, sarkans... politiski - sarkanmelns.
Laikam es sapratu kapēc pēdējās pāris dienās ASV tik daudz lidmašīnu avāriju blā blā... sniegs.
Šonakt sākas "5 cockrings of death"... grūti saprast kapēc jārīko ziemas ... kh khem 5 cockrings of death pilsētā, kurā februāra vidējā temperatūra ir +5 grādi celsija... lai nu kā tagad tur ir pat siltāks par vidējo ap 8 grādiem. Stulbais fašistu pasākums. Laikam viņiem gribas vēl atņemt pensionāriem, bezdarbniekiem naudu, lai sapūstu mākslīgo sniegu... nepietiek jau ar pārējām cūcībām. Ceru, ka šogad "The Motherfucking resistance" rīkos plašas un pamanāmas protesta akcijas uz to cerot pat būtu vērts paskatīties atklāšanu.
Aizved mani uz Baikālu! (Attēlā Šamaņu klints - viena no Šamanistu svētvietām)

Balts ir Melns

Un tie, kas man prasīs, kāpēc es nomainīju bloga fonu, saņems atbildes vietā "plecu raustīšanu un smaidu, balts, melns, m?"

Lai nu kā es tagad esmu apgaismots - atkal, jo pareizāk biju aizmirsi, jo jādomā par visādām lietām par kurām skaitās normāli domāt.

Atcerēties - smaidīt.

Atcerēties - garīgs>fizisks

Tedijs. āaaaa

Atcerēties uzrakstīt vēstuli māsai.

Atcerēties savus jocīgos depresīvos ierakstus un smieties par tiem.

Karātavas

Reiz sensenos laikos, kad vēl nebija izgudroti ne televīzija ne internets un viena no retajām tā laika izklaidēm, ko apmeklēja teju visi ciema vai pilsētiņas iedzīvotāji, bija nāvessoda izpilde. Parasti šī izklaide iekļāva pulcēšanos soda izpildes vietā pie karātavām vai pie sārta vai kā gadījumos, ja soda izpildītāji bija tiešām sadisti, pie kāda baisa moku rata. Stāsts, ko es jums stāstīšu notika kādā no pilsētiņām, kas pastāveja tajos laikos un kas zin varbūt pastāv arī šobaltdien.
Viņš kā parasti bija tikko piecēlies no miega un jau blāvā rīta gaismā pie loga sēdēja un lasīja bībeli. Viņa sapnis bija kādu dienu kļūt par mācītāju, viņš sapņoja par savu draudzi un baznīcu, kurā viņš varētu kalpot Dievam. Viņš bija viscaur labsirdīgs un izpalīdzīgs, nekad neatteica, kad kāds ko viām prasīja un pats gandrīz nekad nevienam neko nelūdza. Viņš bija arī uzkrītoši kluss un mīlēja vienpatību. Vairāk dienas viņš varēja neiziet no savas pieticīgās istabiņas, ko viņš īrēja no vecas kundzes, kurai vienai apsaimniekot lielo māju peč vīra nāves bija pārāk grūti. Istabiņa tiešām bija pieticīga pie durvīm pretējās sienas stāvēja veca gulta, kas šķita varētu izjukt, ja tajā mēģinātu ielekt. Virs gultās viņš bija piestiprinājis krustu pie kura vairākas reizes dienā aizlūdza par visiem. Istabas austrumu pusē atradās logs un pie loga vecs, saškiebies rakstāmgalds. Nekā cita izņemot, vaska sveci uz galda lasīšanai un kastes zem gultas, kurā viņš glabāja šādas tādas mantas, kas nu viņam bija. Atskanēja policijas svilpe, viņš tam nepievērsa lilu vērību, jo zināja, ka nav neko sliktu izdarījis, bet tomēr pēc ieraduma uz brīdi pārtrauca lasīšanu, lai aizlūgtu par noklīdušo dvēseli, ko šobrīd vajāja policija. Klusums. Pēkšņi viņš dzirdēja, ka vairāki cilvēki skrien augšā pa kāpnēm. Viņa istabas durvis atsprāga vaļā. Viņš nepaspēja ne skaņu izdzest, kad saņēma sitienu ar steku pa deniņiem un tad pēkšņi viss satumsa.
Viņš atmodās tikai tad, kad cilpa viņam jau bija ap kaklu un tiesnesis nolasīja slēdzienu "Apsūdzētais ........... .............. atzīts par vainīgu slepkavībā!" -Bet tas neesmu es ai šis stāsts ir pilnīgi garām... es novirzījos no tēmas, gribēju tikai rakstīt...
Viņš stāvēja ar cilpu kaklā un redzēja tūkstošiem seju, kas noraudzījās viņā - tur stāvēja bagāti un nabagi, sievietes un vīrietes, sirmgalvji un bērni. Kāds bija tikko atsteidzies, lai paziņotu, ka apsūdzētais nav vainīgs un, ka tālab neesot iemesla viņu pakārt. Visi izskatījās vīlušies - viņi bija par velti nākuši, lai redzētu pakāršanu, bet tā vietā viņi redzēja tikai cilvēku, kas jau stundas divas stāvēja uz karātāvām ar cilpu ap kaklu. Bende nopūtās un sāka gausties par to, ka par velti būvējis karātavas. Viņš pie sevis noteica -Vai es tomēr nevarētu viņu pakārt? Apsūdzētais to dzirdēja, viņš paskatījās uz bendi um teica -"LABI." Viņš pagriezās pret pūli un teica -"Ardievu!" Visu mūžu viņam vairāk bija rūpējuši citi cilvēki un viņu jūtas, viņš reti, kad domāja par sevi un savām jūtām, vinš sevi ibja aizmirsis. Bende parāva kloķi. Pamats zem apsūdzētā kājām pazuda, bet tā vietā, lai klusumu nomāktu kleidzieni un gaviles, laukumā valdīja pilnīgs klusums tikai virves čīkstoņa apsūdzētajam karājoties tajā, bija dzirdama un tā skanēja tik skumji. Daži no pūļa sāka raudāt, citi gāja projām, nebiaj ne smaida ne gaviļu, bet pats skumjākais no visiem bija bende, jo viņš zināja, ka nogalinot nevainīgu cilvēku bija nogalinājis daļu sevī, viņš, kas tagad dzīvo ar karātavām sirdī un virvi ap kaklu.

Pavisam nenoteikti.

Es pat teiktu, ka vienmēr un nekad nav tā, ka atbilde viena. Vienmēr ir viss un nekas reizē un notiek, notika, notiks viss, bet citur un tev ir jābūt tur, kur tev ir jābūt, jo viss ir atkarīgs no tavas atrašanās vietas. Atrašanās vieta šeit ir domāta citādāk un sarežģītāk, nekā parasti cilvēki domā izsakoties ar jēdzienu "atrašanās vieta". Un tad, kad visādi radījumi tev salien kuņģī un mais a gaisu - tev paliek slikti, tu gribi vemt un vis ir daudzreiz sarežģītāk. Citreiz viņi salien arī galvā un locītavās un tad tu izskaties jucis. Šis gan nebūs nekāds parastais melno blogu ieraksts, šis būs mans izmisuma ieraksts. Redzat, vienmēr ir tā, ka kādam nav un kādam ir un nekad jau visi nav apmierināti. Visļaunāk. Pat ļaunāk par to, ka nav ir tad, ja nezin, ko grib, jo tad nav pavisam nekā. Vēl ļauni ir šķietamība, ka ir. Šķiet, ka ir, bet nav.
Es apskaužu bērnus - bērni zin, ko grib, bērni ir viedi - nepieredzējuši, daudz, ko nezin, bet viņi saprot visas pamatlietas, viņi neko nesarežģī. Cilvēks jūtas gudrs, visu sarežģot. Es esmu tālu no patiesības, bet zinu, ka neko nezinu. Es klīstu, bet nezinu kurp. Tuvāk patiesībāi vai prom no tās? Lai nu kā tas viss arī nebūtu slidojot - tāda sajūt, ka lido - tikai kājas nogurst un plaisā upe, kas ir jauki, jo ir adrenalīns un ir prieks par dzīvi.

-_-

Tomāti slepkavas un viens un viens un viens, pieci, seši...

Gribi zināt, ka es dedzināju salmu pakas un sadedzināju visu slikto sevī uz lapiņas? Gribi zināt, ka es skatījos "4 rooms"? Gribi zināt, ka es slidoju mēnesnīcā, dzēru šampanieti? Un slidoju es ilgi - visu nakti - man nekas nesala un man patika. Gribi zināt, ka es biju viegli iereibis? Gribi zināt, ka tas bija sasodīti skaisti?

Ja - jā, tad tu gribi zināt manu Jaungadu.

Un es TEVI sveicu!