ceturtdiena, 2010. gada 22. jūlijs

Otrais karstuma vilnis...

Rīt būšot līdzpat +33 grādiem, kas nozīmē, ka man būs bieži jālec dīķī, jo rīt man jābrauc uz Daugavpils pusi strādāt. Labi, ka blakus ir dīķis. Vēl būs agri jāceļās. Man būs jātēlo stūrmani, bet es ceru, ka es aizmigšu. Iepriekš, kad braucu uz Daugavpili vienīgā foršā vieta bija līkums caur Aknīsti, kas mums pat nebija jāizmet, bet manas kartes zināšanas pieklibo. Labi, ka ēs izmetām lieku līkumu nevis es izmetu karti, kā man gadījās pagājušo gad ģimenes eksursijā uz Latvija "kalniem" un ezeriem Madonas pusē.


Latviešu tautas mīklas

1. Tā kā krējums, bet nav krējums.

2. Tā kā zaķis, bet nav zaķis.

3. Tā kā saldējums, bet nav saldējums.


Tagad turpināšu ar ieskatu mūsdienu vistu fermās... un vispār fermās... Vienkārši šausmīgi drausmīgi apstākļi - būri 4 stāvos, katrs būris 2 kvadrātmetrus liels - katrā būrī 5 vistas un tā 100 metru garumā un vēl 6 rindās. Es godīgi sakot nezināju, ka vienā kūtī var būt tik daudz vistu. Un spalvas tādas izkritušas - nekādas - saulesgaismu neredz un vairāk kā apgriezties, nerunājot par pastaigu, nav iespējams. Nevar salīdziniet ar apstākļiem, kādi bija, kad man bija vistas. 5 vistas. 20 kvadrātmetru pārvietojams būris - vēl leilāk odienas daļu "vrīvais režīms" pa pagalmu. Dažējāda barība - visu dienu saulītē, spalvas spīd un laistās. Ēdiens - ļoti dažāds, sliekas, graudi, zāle, dārzeņi, ogas. Nevis kaut kāds kombikorns. Nu jā, bet ko padarīsi.
Maziniet pieprasījumu pēc biesmīgām vistu un vispār dzīvnieku fermām - audzējiet vistas u ncitus dzīvniekus mājās, ja varat.

Tas lakam viss, kas man pagaidām sakāms. Karsti. Domā vēsas domas, domā vēsas domas...

Atbildes:

1. Krējuma izstrādājums

2. Viltotais zaķis

3. Kaut kāds izstrā'dajums no sūkalu pulvera un augu taukiem - no piena ne vēsts.

Reklāma. "Pērciet Rūjienas saldējumu tur sastāvā ir piens un krējums - veikalos ret var atrast ko tādu. Nopietni es Maximā meklēju 5 minūtes un neatradu nevienu - nu vismaz ne mazā formāta saldējumu (ne kasti).


Upē var atrast pudeles, pakavus, ieročus, enkurus, mašīnas detaļas.

sestdiena, 2010. gada 26. jūnijs

Muša-2

Šorīt atkal bija divas mušas istabā uz sejas, uz kakla. Es vienu noķeru - saspiežot starp lūpām, bet man bija bail stiprāk spiest, lai man neizšķīst muša uz lūpām, tāpēc pavēru muti un gribēju paņemt rokās - neizdevās, aizbēga. Māsa no rīta devās pasaulē laimi meklēt kā sprīdītis, tikai bez lāpstas un ar normālām lietām līdzi. Vispār viņa atvadoties mani pārbiedēja uz sekundi. Man ir potenciāli sunīšpircēji. Tikko kaut kur pazuda saule.

otrdiena, 2010. gada 22. jūnijs

Muša

Man istabā ir mušas. Bija divas - ir viena. Viņas ir netveramas, viņas ir ātras un uzmācīgas, pietam diezgan skaļas, ja lido tuvu. Vakar viņām labpatikās mani pamodināt divpadsmitos no rīta (cik nu 12 skaitās rīts). Šodien vienai (nezinu, kur palika otra) labpatikās pamodināt mani tieši desmitos. Nepārtraukti lidojot ap galvu, rāpojot pa seju, un pa segu tuvu sejai. Man neizdevās viņu notvert. Un viņa škiet pazudusi.

svētdiena, 2010. gada 20. jūnijs

Līst kā pa Jāņiem...

Līst kā pa Jāņiem un ir Jāņu nakts, ir saulgrieži, bet visi dzīvo pēc nepareiza kalendāra.
Šogad saulgrieži 21. jūnijā 7:28 no rīta. Tātad vēl piecas stundas 15 minūtes līdz saulgriežiem kā arī astronomiskās vasaras sākumam.
Priecīgus saulgriežus un arlabunakti es eju gulēt - kā jau to Jāņu naktī nedara...

sestdiena, 2010. gada 19. jūnijs

Labvakar

Šodien piecēlos deviņos, Izdzēru pirparmētru tēju. Paspēju piebeigt bļodu ar kukurūzas pārslām pienā. Tad atskanēja telefona zvans no Armanda. Viņš prasīja, vai atbraukt pakaļ. Es teicu, jā - tad laikam būs jāpārģērbjās. Un es paņēmu ķeizarkroņus un braucām uz skolu. Tad skolas pušķošana ievilkās - bet tur ibja daudz meiju un meiju, kuras bija bērzi īstenībā, jo tik lielus kokus nosaukt par meijām jau būtu negods. Vispār bija jautri un garlaicīgi reizē. Jo nebija īsti, ko darīt - kā visu laiku jokot un pa laikam apzāģēt galu kādam bērzam, aiznest, atnest zarus, puķes. Jautri, jo nu arklasesbiedriem jau ir jautri - vizmaz maniem un vismaz tiem, kas bija. Beigās es pielaboju vienu vāzi, kura izskatījās tizli, jo dzeltenie ziedi saplūda ar gaiši zaļo sienu... uzliekot aizmugurē tumšzaļos ozolzarus, lai izceltu.... nu jā. Un beigās mēs pa ātru aizbēgām. Izlaidumi nepatīk - negāju. Laiks jau arī neforš. Toties aizgāju vakarā uz kaimiņpirti. Un tagad jūtos labi.

Nedaudz pozitīvas Latvijas statistikas...

Degvielas cena
4. zemākā ES aiz Kipras, Bulgārijas un Rumānijas

Elektroenerģijas cena (Rūpniecība)
4. zemākā ES aiz Igaunijas, Zviedrijas un Bulgārijas

Gāzes cena (Rūpniecība)
3. zemākā ES aiz Igaunijas un Bulgārijas

Elektroenerģijas cena (mājsaimniecības)
Zemākā ES

Gāzes cena (mājasaimniecības)
Zemākā ES

Visaugstākais Atjaunojamo energoresursu īpatsvars
Eiropas Savienībā (31,4%). ES vidēji (9,2%)

3. Viszemākais CO2 izmešu daudzums ES. Aiz Maltas un
Kipras.

otrdiena, 2010. gada 4. maijs

Depresīvie svētki...

Man visi šie svētki, kur Latvieši sanāk kopā un godina cilvēkus, kas cīnījās par Latvijas neatkarību, dzied dziesmas un saka: "Vai cik labi, ka meš esam neatkarīgi..." tiešām iedzen depresijā.

Tas jau nekas, ka situācija Latvijā ir maigi sakot - sa**rsta. Tas jau nekas, ka mēs nemaz neesam neatkarīgi, izņemot vienu vienīgo izņēmumu - kulturālo neatkarību. Pārējās jomās mēs esam pat ļoti atkarīgi.

Tā vietā, lai mēs katru gadu 5 dienas saietu kopā un dziedātu dziesmas "Ak jel, Lai slavēts Tas Kungs, mēs esam brīvi vareni un neatkarīgi..." Vienu dienu tā pa īstam mēģināt arī pasapņot par nākotni un izvirzīt juanus mērķus. Tā vien liekas, ka latvietiem vienīgais, kas vajadzīgs pilnai laimei ir dzimtā valoda, vecas dziesmas, un daži akmens bluķi, pieminekļi.
Negrimsim atmiņās dzīvosim šodien, lai veidotu labāku rītdienu. Jā mēs esam jau 19 gadus neesam PSRS, jā mēs jau 6 gadus esam atkarīgi no ES, visi Eiropas biedri. Kāda jēga pievienoties klubiņam, ja tajā tevi izsmej un pazemo. Mēs bijām gandrīz neatkarīgi 13 gadus un tagad jau atkal viss iet uz tumšo pusi, patiesībā viss uz slikto pusi gāja, jau neilgu laiciņu pēc atguvām neatkarību. Vienīgais, kas patiešām vienoja Latviju bija neatkarības atgūšana. Latvieši nemāk būt vienoti, latvieši nemāk sapņot lielus sapņus un izvirzīt lielus mērķus. Jaunus mērķus.
Neatkarība nav gals, neatkarība ir sākums.