svētdiena, 2011. gada 20. februāris

Slēpo jel...



Normāli noslēpojām septiņus kilīšus. Augšpusē bildē maršruts.

Satikām divus suņus. Draudzīgus - ne niknus.

No rīta Jāņa suns Brita atstiepa mājās stirnas kāju, kuru vēlāk apēda - tā, ka nekas pāri nepalika.

Debesīs bija kaut kāda interesanta parādība - rietumu pusē blakus Saulei. Tāda kā maza varavīksne maza apaļa mākoņa formā. Tā kā es esmu gudrs un tikko mācījos optiku tad zinu, ka to sauc par dispersiju - baltās giasmas sadalīšanos spektrā. Bet, kas to izraisīja šajā gadījumā man nav ne jausmas ^__^ Jo varavīksne ir apaļa un pretī saulei, bet šī vairāk līdzinājās tam, ko manā istabā saulainos rītos var novērot uz sienas, kad Saules stari apspīd kristālu, kas tur ir iekarināts un sadalās spektrā, veidojot mazu varavīksnes lietiņu. Bet šī nebij' uz sienas un maza, bet gan liela un debesīs. Diez vai Saulei blakus bija milzīgs kristāls...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru