Tā nu esmu veiksmīgi noslimojis kādas 3 nedēļas no augusta, kas sanāk kāda 1/4 daļa no vasaras brīvlaika. Vai cik traģiski un dramatiski. Un tāpat vēl nejūtos pavisam vesels, bet nu jau ir labāk ar katru dienu. Tikai obligāti būs jāaiziet pie ausārsta, jo man auss aizkritusi jau kādas 4 dienas. Es vienmēr domāju ļaunāko, ja man kaut kas noticis un tāpēc man liekas, ka es pārāk stipri šņaucu degunu un no lielā spiediena man uzsprāga bungādiņa, bet es neesmu drošs, jo man liekas, ka tad es vispār nedzirdētu, bet es dzirdu kādus 40% no veselas auss dzirdes.
Vispār man liekas, ka, kad nākamreiz iešu peldēt ūdens būs par desmit grādiem aukstāks nekā tad, kad gāju pagājušoreiz. Un gaiss arī. Trešdien sola pirmo salnu. Tā kā visus pēdējos gadus (kādus četrus). Rudens, pavasaris un ziema ir bijuši augstāki un nu kļuvuši aukstāki ar katru gadu - tad man liekas, ka šogad arī būs auksts. Aukstāks.
Kad es sāku lasīt "Uz jauno krastu", man nebija ne jausmas, ka tas izvērtīsies kā komunisma un padomju varas slavinošs romāns, bet. Bet izrādījās, ka ir gan. Man likās, ka tā nevajadzētu būt tāpēc, ka tā grāmata ieguva valsts prēmiju. Bet tikai vēlāk paskatījos, ka tā ir izdota padomju laikā un laikam tā bija padomju valsts prēmija. Jā noteikti tā bija. Tad tur vēl iekšā bija kā grāmatzīmes divas vecas padomju kartiņas. Viena no tēva bijušā armijas biedra un otra no kaut kāda onkuļa Nikolaja (laikam onkuļa - tētis bija apjucis, kad ieraudzīja kartiņu, kas adresēta viņam Nikolaja vārdā). Vispār, ja tā labi padomā vajadzētu iet izvandīt veco atvilktni, kas pilna vecām, vēstulēm, kartiņām un avīzēm - būtu interesanti.
Es nezinu tas laikam viss pagaidām manā ierakstā. Nākamais būs mans 50. ieraksts blogā. cik satraocoši (sarkasms).
p.s.-tas virsraksts ir arī ar tādu ironiju un ālunu satīru vērst pret dzertembrēniem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru