Neklusēšu!

Protams, visi tagad zina par Lockerz - šo brīnišķīgo mājaslapu, kas ir lielisks veids kā padarīt cilvēkus stulbākus un laimīgākus.

Ideja: Tev ir jākrāj punkti par kuriem tu vari dabūt balvas. It kā diezgan vienkārši un nevainīgi jauki.

Punktu krāšana - pavisam cits stāsts - tev jāsēž pēc iespējas vairāk internetā, kas pats par sevi nebūtu nekas traks un degradējošs, bet tev ir jāsēž vienā noteiktā mājaslapā (Lockerz.com) un jāspēlē stulbas spēles, jāskatās stubi video - par šīs bezjēdzīgās nodarbes veikšanu tu esi atalgots ar kaut kādu Apple produkciju, jo stulbāks cilvēks un, jo vairāk viņš iznieko savu dzīvi, jo vairāk balvu saņem.

Rezultāts - Simtiem, Tūkstošiem, Miljoniem cilvēku, kas varētu kļūt par gudriem cilvēkiem, un varbūt pat labiem gudriem cilvēkiem, un cīnītos pret korporācijām un vispasaules fašismu, pavada visu dienu pie datora spēlējot degradējošas stulbas spēles un skatoties debīlus video, kas jau notiek tāpat - patiesībā daudzi to dara arī bez balvām - viņi gūst baudu darot stulbas lietas un, jo spēle, ko viņi spēlē vai video, ko viņi skatās debīlāks, jo labāk, bet ir arī tādi cilvēki, kas to nedara, vai vismaz nedara to tik ilgi un šeit sākas īstie sūdi - viņi jums iebaro Ipodu,Iphonu vai smirdīgu t kreklu ar sudraba ābolu un jūs, lai to dabūtu sēdēsiet visu dienu pie datora un kļūsiet debīlāki. Korpurācijas un fašisms uzvar un augstu virs jūsu saliekušajām mugurām, apsārtušajām acīm un histēriskajiem smiekliem, augstāk vēl, ļauniem smiekliem smejas visi korporatīvie izdzimteņi - viņiem nevajag gudrus cilvēkus, viņi izmācīs savus bērnus, meitas, mazbērnus, mazmazbērnus, kas nāks viņu vietā un turpinās viņu darbu. Realitātē Demokrātijas nav, realitātē Monarhija plaukst un zeļ... un seko pats labākais - uzmini, kas? Tu neesi karaļa radu rakstos - tā kā tu esi tikai vergs un smadzenes tev vajag tikai tik daudz, lai tu varētu paklausīgi vergot viņiem, vergot naudai un vergot tiem, kas to ir izgudrojusi, izveidojuši un sēž labi nobarojušies - bankas, valdības, korpurāciju melnajos ērtajos ādas krēslos.

Nē, tavs kompass nav saplīsis - mēs lidojam pāri Ziemeļu polam!

Man patīk pelēkas dienas bez saules.
Es gribētu dzīvot Ziemeļos - kaut kur vienalga - Skandināvijā vai Aļaskā. (Jocīgi kā vārds izmainās, kad to uzraksta ar lielo sākuma burtu.)

Iemesli, kāpēc ziemeļi ir forši.
1) Ja tu esi pietiekami tālu ziemeļos - tādos ziemeļos, ka tie patiešām ir ziemeļi, tu vari redzēt polārblāzmu, kura bildēs izskatās samērā, sasodīti pievilcīga, bet kuru man nav bijis tas prieks un tā laime redzēt klātienē, bet es pavisam noteikti vēlētos iepazīties ar krāšņo un noslēpumaino daiļavu Auroru. (Redaktora piezīme - Jā es zinu, ka dienvidos arī ir polārblāzma, bet tā ir Dienvidblāzma un redzama gandrīz tikai Antarktīdā un man nelabrāt patiktu dzīvot uz leduskluča kopā ar pingvīniem.)
2) Polārā nakts, polārā diena. Nenormāli forši - viss dienas režīms sačakarēts un labi, ka tā.
3) Ja ārā ir pietiekami auksts, bet mājā turpretīm mājās ir mājigi silts, kas var but labāks, kā nosalt ārā un pēc tam sildīties pie kamīna un dzert tēju, karstu tēju, silta sega, silts labi.
4) Ziemeļos ir klusāks u ntur ir mazāk cilvēku.
5) Man patīk priedes, skujkoki un bargs klimats.
6) Tur ir neskarta daba
7) ...

Labi pagaidām es izdomāju tikai sešus iemeslus un jā es gribētu, ka mana mājā nebūtu nekādu īpašu ērtību un tehnoloģiju un es vai nu rakstītu dzeju, vai drāztu kokus (labā nozīmē - tādā, kā piemēram karotes taisa) un tad tā arī nopelnītu savai pieticīgajai iztikai un man nebūtu neādu problēmu un man būtu laime pilnīga ielekt ezerā, kurā būtu āliņģis un tad es ietu atpakaļ uz savu silto māju un priecātos par ziemeļblāzmu debesīs.

Un dievinu vēja gaudas aiz loga un apziņu, ka esmu siltumā...

Visiem, kam nepatīk rudens - veiksmīgu taciņu uz siltākām zemēm - mums jūs te nevajag!

3 sekundes slavas

Atceros, ka man diezgan ilgi likās, ka grāmata "Šampinjonu derība" ir grāmata par šampinjoniem. Likās man, ka tur ir visādas šampinjonu receptes un padomi, kā daudz un dažādos veidos var izmantot šampinjonus.
Izrādījās, ka tā ir moderna pasaka par Sprīdīti, bet tikai tur nav Sprīdītis un laime tiek meklēta Īrijā.

Painkillers - man patīk tas vārds.

Lidostā uz ģipškartona sienas ir uzlīmētes flīzes. - Man nepatīk, jo man patīk sist pa flīzēm ar dūri un - es gandrīz salauzu sienu.

Manā kāršu kavā ir 52 kārtis, ieskaitot divus jokdarus, bet 2 kāds ir noslēpis, kad spēlējām un, kāds šmaucās un paslēpa.

Un vispār man sāp kakls un slinkums rakstīt. Galvenais mūsdienās blogos ir ielikt smuku bildīti.























Saņem! Vasaras rīts!

bundža

Alkohols neatkarībā no izcelsmes, veida, garšas, vecuma ir un paliek alkohols un vienīgais, ko tu jūti uz ilgāku laiku ir spirts, kas plūst tavās asinīs, bet tas arī pēc laika izzūd. Garša izzūd ātri, pudeli tu izmet, viss, kas tevī patiesi paliek noārdītas smadzeņu šūnas, kas apgrūtina tevi nākt klajā ar jaunām idejām, kā piepildīt tukšo maku, jo nauda nodzerta, bikšu kabatas, jo maks pazaudēts, caurās kabatas, jo bikses saplēstas - vai tikai tavu trīcošo roku, jo tā ir vienīgā vieta, kur naudu var ielikt. Tad tu miskastē atrodi vecu konservu bundžu nosēdies uz ielas un ar skumjām sejā domā par labajiem jaunības gadiem gadiem, kad tev bija viss, bet nebija laika - tagad tev nav nekā, bet tagad tev pieder visas pasaules laiks, kuru tu piepildi gaidot metāla ripiņas, kas krītot konservu bundžā nošķind un ik reizi - tevi pārņem patīkams satraukums un tu par to domā visu nakti guļot kāpņu telpās, pagrabos, parkā uz soliņa, uz kartoniem pie miskastes un tu sapņo, ka tevi apber ar naudu, ka tava bundžiņa ir pilna un tai birst pāri malām, bet tad tu pamosties un atklāj, ka tavā bundžiņā ir 34 santīmi - 10 viensantīmnieki, 7 divsantīmnieki un viens desmitsantīmnieks - vakar bija vairāk, bet vakar slāpa - vakar tu aizgāji uz točku un nopirki litru - tieši tāpēc šorīt atkal slāpst, šorīt tu atkal iesi uz ielas un gaidīsi bundžiņas šķindoņu...

muramasa

Sveiki, ja tu šo lasi, tu proti lasīt! Ja tu šo lasi, tu esi neiedomājamā un neizprotamā veidā nokļuvis pie datora, kuram r interneta pieslēgums un tu esi nokļuvis manā necilajā blogā, kurš nebūtu necils, ja es nomainītu bloga virsrakstu pret šo bildi (nolaid acu zīlītes par pāris milimetriem vai izmanto slīdīgo lietu loga labajā pusē).





Jā, kā noprotat, es vēlos ar šo bildi aizstāt stulbo KAIVALYA virsrakstu, bet man tas neizdodas un man neviens nevar palīdzēt.

Pulkstens ir 10:30 un es tagad pārtraukšu rakstīt, lai noskatītos Bleach 236. sēriju.
Es šorīt atnesu 80 l ūdens no upes un izsūcu divus paklājus - kā arī apēdu 2 siermaizes, 2 cepumus un izdzēru cigoriņu kruzi ar 2 karotēm cukura, 1 karoti cigoriņu, daudz karotēm piena un pārējā krūze pilna ar ūdeni. Turpināšu rakstīt pēc aptuveni 20 minūtēm.

Pītais krēsls ir ērts!

Uz pieres rakstīts...

eks gana giv it tu ja

Es, protams, varētu pārvērst šo ierakstu par kārtējo politisko propogandu pret mūsu fašistiskās valsts eliti - Korpuratīvo korporāciju draudziņiem, bet šoreiz es par to nerakstīšu. Tāpat es varētu rakstīt par to, cik forši ir sapirkties dārgu aparatūru slimnīcām, lai pēc tam tās varētu slēgt.
Nē, es rakstīšu par savu dzīvi. Es šodien nesu ķirbjus. Es uz skolu mājās un no skolas uz mājām braucu ar velosipēdu - vienā virzienā tie ir aptuveni 5 km. Man ir atauguši mati. Man joprojām ir dīvaini sapņi. Es skatos jaunu animeseriālu HunterXHunter. Man pirmdien būs 2 krievu valodas pie īsas skolotājas, kura savu mazo augumu cenšas kompensēt velkājot platformenes ar apmēram tādu zoli, kāda ir gotlolitām. Viņas uzvārds ir Semjoņenkova, iesauka semuška (jā tāpat kā saulgriežu sēklām). Dienas ir kļuvušas, cik interesantas vien var būt, ja lielāko dienas daļu pavadi skolā, ceļā un treniņos.
Manā istabā pašlaik ir viena skaļa muša. Ārā dažiem kokiem jau sāk krist lapas. Gandrīz visas plūmes ir jau gatavas vai sapuvušas. Daudzās ābelēs arī āboli ir nogatavojušies. Upē ūdens ir dzidrs un auksts - ūdenslīmenis zems. 8. septembrī 16:30 man jāiet uz ārstniecisko, koriģējošo vingrošanu. Vakar bija pilnmēness un mēs braucām ar velosipēdiem uz bausku un atpakaļ. Atpakaļ gāja lēnāk, jo Jānim sabojājās velosipēds. Es patiesībā esmu depresīvs, bet man nav depresija un es esmu depresīvs tikai tad, kad esmu viens. Patiesībā es šo pēdējo teikumu raksu ar ticību, ka man izdevās rakstīt pietiekami garlaicīgi, lai neviens netiktu līdz pēdejam teikumam.

Es esmu talantīgs mākslinieks - mana specializācija MSPaint:


















Nē, tas nav pašportrets!