sestdiena, 2011. gada 31. decembris

Man patīk kā tu dejo, tās ir kaut kādas klasiskās dejas vai vienkārši tāpat?

Es te sametīšu ātri nepublicētos melnrakstus no pagājušā gada, ko es iesāku rakstīt, bet nepublicēju... jā, atkal manas "ģeniālās" teikumu konstrukcijas.

12.01.2011
Nostaļģiski nav, jo nav jau arī īsti vēstures tajā.
Kaŗš ar mīksto r (ŗ).
Tas uzreiz izklausās smieklīgi ur muļķīgi.
Bet, ja saka karš ar cieto r tad tas jau ir nopietni.

26.01.2011.
tumblr my arse
Viena bilde izteic vairāk nekā tūkstoš vārdu...

Bet viena bilde izrauta no konteksta un bez komentāra neizteic ne sūda. Tas bija tā kā attiecināms uz fotoblogiem, kur ir pilnīgi random'ā samestas bildes - nočieptas no interneta, kas neko neizsaka

23.02.2011.
Ja jums liekas...
Ja jums liekas, ka Jēzus nāks un jūs visus izglābs, lidojot debesīs un šaujot zibeņus, vai lāzerus no acīm uz "ļaunajiem". Beidziet lasīt Bībeli, pīpēt zāli, un dariet paši, kaut ko, lai padarītu pasauli par labāku un gaišāku vietu sev un visiem pārējiem.

18.07.2011.
Es te tā sēžu un domāju...
Es te tā sēžu un domāju... tie dēļi, kas šeit ir griesti, bēniņos ir grīda?

Viena griesti ir cita grīda.

*Griesti un grīda te nav domāta tiešā nozīmē, bet gan pārnestā, jo tas, ka praktiski tas ir iespējams man jau bija skaidrs pavisam sen, bet es vienkārši domāju, ka to pagriežot pārnestā nozīmē - sanāk labs un patiess teiciens - gan jau kāds kādreiz to jau ir teicis, bet domas jau nevienam nepieder...

ceturtdiena, 2011. gada 29. decembris

Trololol

Tagad es varu visas savas (DE)ģeneratīvās domas rakstīt šeit, bet vai es tā darīšu es nezinu. Es tikai gribēju teikt, ka man besī Google, kas drīz privatizēs visu internetu. Man ir viena epasta adrese piesaistīta manam Youtube kontam, bet otra epasta adrese manam Blogger kontam un es negribu no nevienas šķirties. Kad ielogojos Blogger'ā mani uzreiz izmet no Youtube, bet kad es ielogojos Youtube mani uzreiz izmet no Blogger. Tāpat es negribu šķirties no neviena no maniem abiem e-pastiem, jo viens ir domāts nopietnām lietām - otrs visādiem sūdiem. Gan jau ka kaut kā var izdomāt - es ceru, ka var, ka man nebūtu no nekā jāšķirās un man nebūtu visu logu jāpārlogojās pārējot no Youtube uz Blogger un atpakaļ. Google, kāpēc Tu nopirki Youtube un Blogger? Es kļūšu bagāts un atpirkšu Blogger un Youtube, tāpat nopirkšu autovadītāja apliecību un lielu melnu Range Rover džipu. Bet vispār, kas mainās ir jauns, un, kas nemainās ir kļuvis vecs un tas drīz mirs.

S novim godam - s novim schastyem...

Tulīt būs jauns gads. Izdzēsos no deģīšu portāliem sekoman'a un twitter'a. Beigšu arī dzert, kā deģītis. Tās ir manas jaunā gada apņemšanās. Tomēr nesmu vēl gatavs atteikties no gulēšanas ilgāk no rītiem nekā var atļauties, stulbu youtube video skatīšanās un slinkošanas. Gribētu arī pildīt mājas darbus laicīgi, lai nav gada beigās stress un skriešana. Aiziešu tagad uz kačeni un pārdomāšu dzīvi.

pirmdiena, 2011. gada 26. decembris

Priecīgus 2. Ziemassvētkus

Un lai gan +9 grādi un vētra tomēr 2. Ziemassvētki, jo redziet latvieši bija īsti ballīšu dzīvnieki (nevienam nav noslēpums, ka latvieši bija un ir ballīšu dzīvnieki), un viņiem ar vieniem Ziemassvētkiem nepietika. Vecmamma teica, ka viņas laikos bija pat 4 vai vēl vairāk Ziemassvētki. Un ko tad zemnieki (nevienam nav noslēpums, ka latvieši bija zemnieku tauta) varēja darīt ziemā (ziemā ap Ziemassvētku laiku sen senos laikos bija sniegs un sals un upes aizsala tā, ka pat varēja slidot), kad tāpat nav ko darīt, ja jau svin tad svin kārtīgi. Es vispār Ziemassvētkos beidzot saņēmos un uzcepu sklandu raušus, ko es gribēju izdarīt jau kādu pusotru gadu. Atradu rupjos "Dobeles dzirnavnieka" rudzu miltus Rimi. Es tikko noreklamēju gan dobeles dzirnavnieku gan rimi viņi varētu man par to samaksāt, bet nē tads kļūtu komerciāls un manu dvēseli izsūktu sātans kā jau visiem mārketinga specālistiem. Lai nu kā arī būtu vai nebūtu... uz tiem miltiem ir sklandu raušu recepte ... ļoti parocīgi. Tā nu jā nu vēl viskautko virtuvē visu dienu taisīju un tad tā forši arī pasvinējām... jā. Nevarēja gan senlatviešu tradīciju par bluķa velšanu un dedzināšanu piekopt, jo kur tad tev tāds pa ūdeņiem, dubļiem un lietiem izvilkts bluķis degs... ptfu draņķa laiks... nē šodien jau bija pažuvis un foršs arī vakar naktī smuki gaudoja vējš un šalca vējš vītolos, jo man pie mājām ir vītoli un vējš tajos mēdz šalkt.

otrdiena, 2011. gada 6. decembris

lalalā...

Man arī nepatīk powerpoint's un es labprātāk dejotu...


Nebūs tālāku komentāru. Noskatieties video, māksla + zinātne var gan ko iemācīties gan vienkārši baudīt izrādi.

svētdiena, 2011. gada 4. decembris

Otrā advente...

Advente ir gaidīšanas laiks, bet visa dzīve jau ir gaidīšanas laiks. Es izlasīju Rīgas Laikā rakstu par Stīvu Džobsu un vairāk nevainošu viņu par ķīniešiem, kuri mirst no saindēšanās ar ķimikālijām un strādā par verga algu ķīnas Apple rūpnīcās. Tā gan, ja tu lieto Apple datoru tu atbalsti lētā darba spēka izmantošanu, un to, ka ķīniešu meitenīte/puisītis tagad līmē spīdīgos Apple logo uz Apple datoriem, kuri spīd, jo ir radioaktīvi un viņai izkritīs mati - viņa nevar kārtīgi paēst un tā tālāk un tā joprojām. Bet nu atpakaļ pie lietas. Tātad viņš kaut kur izlasīja, ka dzīve jādzīvo tā, ka no rīta paskatoties spogulī tu varētu pateikt, ka ja šī būtu tava pēdējā diena tu nenožēlotu to, ko tu dari un tu dari tieši to, ko vēlies. It kā jau novalkāts teiciens un tā, bet lielākā daļa jau pie šī principa nepieturās - princpi jau ir stulbi un principiālam cilvēkam ir būt stulbi, bet vēl stulbāk ir darīt to, ko tu nevēlies, klausīt nevis savai sirdsbalsij, bet citiem cilvēkiem un sabiedrībai. Tāpēc vispār, ja es kaut ko liktu darīt - es jums ietiektu neklausīt mani tagad, kad saku, ka katra diena jādzīvo kā pēdējā un nedrīkst izniekot dzīvi darot to, ko nevēlamies. Jo tad jūs man neklausītu, ka es teicu, ka jums nevajag manī klausīties un jūs manī klausītos. MINDFUCK.

Lai nu kādus murgus es te sarakstīju...

Man šodien prātā ienāca doma, ka tā vietā, lai valsts (pasaules) attīstība virzītos tādā gultnē kādu izvēlās mūsu ievēlētas valdības un citas (mazāk leģitīmas - skatīt Krievijas valsts domes vēlēšanas), kas izsitas pie varas - valstij (pasaulei) būtu jākļūst tādai un jāvirzās tādā gultnē, kādā to vēlās cilvēki, jo cilvēki ir valsts, cilvēki ir pasaule nevis kaut kādi narcisistiski, egocentriski maniaki, kuri izsitušies pie varas. Bet nu tās jau manas utopiskās absolūtās demokrātijas idejas, kuras vismaz pagaidām izskatās, ka nepiepildīsies. Jo es no absolūta optimista (savā jaunībā) esmu kļuvis par pesimistisku reālistu (tagad).

Tāpēc es saku, ka izglītības ministrs (Ķīlis) var iet govis ganīt ar savu ideju nozagt bērniem 1 vasaras mēnesi tāpat kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus un Antonovs nozaga pensijas.

Vispār novirzoties no tā visa - es gaidu 3. Pasaules Karu, tāpēc, ka tas ir neizbēgāms - nevis tāpēc, ka to vēlos. Jo karš ir nelaimīgi cilvēki, bet nevarētu jau teikt, ka cilvēki, kuri dzīvo kapitālisma, naudas, egocentrisku maniaku pasaulē, ir laimīgi. "From the corpses flowers bloom."

Advente ir gaidīšanas laiks. Cilvēki gaida pasaules galu, jo nevar saņemties dzīvot dzīvi kā viņi vēlas - viņiem viss ir apnicis, bet viņi ir pārāk slinki, lai kaut ko mainītu, lai sāktu no jauna, tāpēc viņi gaida Mesijas atnākšanu, Pastardienu, Apokalipsi, meteorītu, polu maiņu utt. Bet nu es pagaidām gaidu Ziemassvētkus, lai pasaules gals nāk pēc tam - pirms no jauna uz gruvešu kaudzēm būvēsim jaunu labāku pasauli ir jāatpūšas un jānosvin silti, jauki Ziemassvētki, balti Ziemassvētki ar sniegu, un es gribu slidot. Bet man liekas, ka visitcamāk pēc Ziemassvētkiem un Jaungada nāks sesija. FML. ^__^

piektdiena, 2011. gada 11. novembris

Pieminot Lāčplēšus!

11. novwmbris ir diena, kad jāatceras Lāčplēši.

Mans vecvectēvs Andrejs Kraulis un viņa brālis Aleksandrs.

Man kaut kur mājās bija jābūt vecvectēva ordenim, bet es vairs nevaru atrast, ceru, ka atradīšu. Vismaz mājas un zemi, ko viņš nopelnīja par dalību brīvības cīņās neesmu pazaudējis.
_________________________________________________________________________________

KRAULIS ANDREJS Krišjāņa dēls
3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1889. g. 26. dec. Ceraukstes pag.

Pagastskolas izglītība. Zemkopis Kauņas gub. Sluktenes pag.

Krievu armijā iesaukts 1911. g., dienējis 17. Sibīrijas strēln. pulkā. No 1914. g. sept. cīnījies Varšavas frontē. Tā paša gada 3. nov.
ievainots un kritis vācu gūstā. No gūsta atgriezies 1919. gadā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 24. maijā, piedalījies Latgales atbrīvošanā, paaugst. par dižkareivi.

1920. g. naktī uz 19. martu Latgalē, kad lielinieki no visām pusēm ielenca Maļevščinas sādžu, K. niknā ugunī pirmais metās triecienā, citus aizraudams sev līdzi; tā rezultātā ienaidnieka ķēde tika pārrauta, un lielinieki bēga.

Atvaļināts 1920. g. 28. sept. Jaunsaimnieks Ceraukstes pag. Kraulos.

2. pasaules kara beigās arestēts. 1945. g. 18. jūl. PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja K. uz 5 gadiem. Miris ieslodzījumā 1945. g. 1. sept. Jakinlagā.


_________________________________________________________________________________

KRAULIS ALEKSANDRS Krišjāņa dēls 1. bruņotā diviziona, virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1924. gadā

Dzimis 1894. g. 30. jūn. Lietuvā Jonišķu apr. Žeimes pag. 1912. g. beidzis Jelgavas reālskolu, iestājies RPI Tautsaimniecības fakultātē.

1916. g. janv. beidzis praporščiku skolu, Krievu armijā dienējis līdz 1918. g. apr.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 18. maijā 3. atsevišķajā bataljonā, piedalījies Rīgas atbrīvošanā, pēc tam kaujās Latgalē un cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas.

1919. g. 8. okt. K. ar bruņuvilcienu izbrauca priekšējās līnijās Baložu kapu raj., neskatoties uz iznīcinošu pretinieka uguni, aukstasinīgi vadīja sava lielgabala uguni un radīja sajukumu pretinieka ķēdēs, tā dodams iespēju mūsējiem noturēties savās pozīcijās, naktī uz 9. okt. tika smagi ievainots, bet turpināja kauju līdz pēdējam sava lielgabala lādiņam un tikai pēc tam ļāva sevi evakuēt uz hospitāli.

Atvaļināts 1922. g. 11. okt. Beidzis studijas LU, pēc tam Rīgas 8. nodokļu iecirkņa inspektora palīgs, vēlāk Valmieras apr. 2. nodokļu iecirkņa inspektors Limbažos. Piešķirta jaunsaimn. Lielvircavas pag. Audruves muižā. 1939. g. pārcelts par nodokļu inspektoru uz Bausku.

2. pasaules kara laikā devies trimdā. Mūža pēdējos gadus aizvadījis ASV, Vašingtonas štatā. Miris 1966. g. 22. febr. Takomas pilsētā.

piektdiena, 2011. gada 4. novembris

Akvalande

Jā, es nezinu, vai ir vērts rakstīt par to, kādā stāvoklī tā tagad ir, un, kas no tās atlicis. Puvuši dēļi, izlūzuši, dēļi, sarūsējušas skrūves, atkritumi, sarūsējušas izkārtnes. Galvenie apmeklētāji ir pārdaugavieši - 99% krievu izcelsmes 70 -80% pensionāri vai veci cilvēki. Jo pensionāriem laikam ir baigā atlaide jāmaksā nevis 5 ls, bet 2 ls uz visu dienu. Un tad var pirtiņā ieiet, papeldēt, džakūzī pasēdēt. Bet par piecīti uz visu dienu! Varētu šķist kārdinoši - un šķita arī man.

Ruslans izstāstīja, ka bija gadījums, ka Akvalandē kāds uz šļūcamā kalniņa bija saspraudis žiletes. Un pēc tam, kāds ar viņām sagriezās. Mēs žiletes nespraudām, bet mūs tāpat izdzina ārā. Vienīgā jautrā atrakcija, izņemot elpas aizturēšanu džakūzī, (starp citu cilvēki esot dīvaini skatījušies uz to kā es aizturēju elpu guļot ar seju ūdenī - un izskatoties beigts) bija slidkalniņš. Vidējais slidkalniņš, jo "lielais", kurš nemaz nav tik liels nestrādāja. Lai nu kā... bet nobraucot dažas reizes tas kalniņš arī paliek garlaicīgs un tad tur var jau izpausties radoši un braukt lejā uz vēdera, atmuguriski, kājās stāvot, vai pat rīkot cīņas, kuru mērķis ir neļaut uzkāpt pa slidkalniņu augšā - lejot ūdeni un grūžot vienam otru.

Un tas laikam neskaitās labi... un tas laikam ir pret noteikumiem. Un tā vieta laikam nav domāta jauniešiem. Es saprotu pensijas gados cilvēkus, kuri tur iet - par 2 ls un priecājas visu dienu. Un vispār man liekas, ka tā vieta darbojas ar zaudējumiem, un, ka īpašniekam ir vienalga, un, ka tur tiek atmazgāta oligarhu nauda.

Lai nu kā mūsu sejas gan jau tagad ir kaut kur blakus "žilešu spraudēju" sejām.

Un dažreiz lētāk un vairāk nav labāk. Jo labāk iztērēt 5 ls par normālu akvaparku un aizbraukt uz Jūrmalu un tur kaut 2 - 3 stundas no sirds izpriecāties, jo visa diena Akvalandē ir par daudz un tur nav īsti nekā, ko izbaudīt... Tas ir tāpat, kā nopirkt lielu, lētu, nebaudāmu kūku un izmest ārā. Tā vietā, lai nopirktu mazāku kūku un izbaudītu katru kumosu. Dzīve ir par īsu, lai mēs visu laiku pirktu lielākos un lētākos iepakojumus un ietaupītu uz lietām, uz kurām labāk neietaupīt.

pirmdiena, 2011. gada 31. oktobris

Hell-Oh-Wine!

Velns-Ak-Vīns.

Labi beigšu trulas vārdu spēlītes un ķeršos vērsim pie ragiem, kaut gan vērša nav, bet ragi, tam velnam, pie kura gribu pieķerties gan ir, un pietam tādi paprāvāki. Protams, ka šī raksta tēma ir Visu svēto diena un Visu svēto dienas priekšvakara svinēšana.

Veļu laiks ir kluss laiks, kad šķirtne starp veļu pasauli un mūsējo, esot visplānākā. Redz senlatvišiem un visiem citiem normāliem radījumiem nebija bail no veļiem, aizgājušo gariem. Viņi izmantoja šo laiku, lai apdomātu dzīvi, sarīkotu dzīres saviem aizgājušajiem senčiem - un kamēr veļi mielojās un sita klaču kūtī, stallī, rijā (vai kur nu katram ienāca prātā galdu uzklāt) - senlatvieši tupēja pie durvīm ausi piespieduši un centās kādu gudrību no senčiem aizgūt.

Redz, viņiem nebija bail izsaukt garus - ar ēdienu, un tad vēl iet viņus izspiegot. Mūsdienās gan visi ar savām spokošanām utt., bailēm un tā tālāk pievilina ne savu senču garus, bet kaut kādus svešos lietuvēnus un ķirbju galvas. Lai gan, protams, visādi šitādi štrunti kā: šausmu filmas, ķirbju grebšanas un gumija maskas ir vienā ziņā kruti. No otras puses tomēr krutāk ir iet ķekatās un barot veļus kūtī!

Es kaut kad pagājušogad vai aizpagāšgad aizgāju Visu Svēto dienas priekšvakarā uz kapiem - domāju būs kaut kas spocīgs, bet patiesībā beigu beigās tikai ieguvu mieru, redzēju smuku baltu pilnmēnesi un ļoti nosalu, jo tad 1. novembra nakts bija ļoti auksta - termometra dzīvsudraba stabiņš bija noslīdējis krietni zem nulles.




pirmdiena, 2011. gada 29. augusts

Tad nu - tā nu...

Vienu dienu, kas bija pagājušo nedēļ', izdomāju, ka varētu atsākt skriet. Kaut gan es jau nekad neesmu skrējis, nu tā brīvajā laikā - treniņos un sporta stundās gan skrēju. Ta nu piecēlos pussdesmitos - apāvu kājās sporta apavus un uz priekšu. Parastā standartdistancīte ir līdz lielajam ceļam un atpakaļ, saukta arī kā "Līdz Gailīšiem" (Gailīši ir autobusa pietura un māja ceļa malā). Lai nu kā izdomāju, ka neesmu jau nekāds vārgais un skriešu lielo apli, kas kopā sanāk aptuveni 6 kilometri, kas ir divas reizes vairāk nekā "līdz Gailīšiem". Protams, es jau arī neesmu nekāds vārgais - tapēc izdomāju, ka neskriešu vis lēnā tempā, bet mēģināšu izspiest, cik man ir iekšā. Sakumā gāja lieliski - pirmie 2 kilometri pievarēti klausoties dubstepu - ātri skrienot un vēl paspējot padejot. Bet 4. kilometra beigās sajutu, ka vairs nevaru pavilkt. Izpurināju kājas un sāku just diezgan sasodīti spēcīgas galvassāpes. Tas man atgādināja vienu no iemesliem, kāpēc es pametu sporta skolu. Manai galvai vienkārši ienāca prātā šausmīgi sāpēt pie lielām slodzēm. Pirmos 9 gadus, kad trenējos viņai neienāca prātā sāpēt, bet pēdējā gadā gan - brīžos, kad biju ļoti pārpūlējies un sasprindzinājies - man notirpa mēle, un daļēji arī galva un šausmīgi iesāpējās tur, kur pakausī ir asinsvadi. Tāpat pēc skriešanas man briesmīgi sāpēja galva, jo vienmēr centos skriet ātrāk nekā manos spēkos. Beigu beigās tātad aizgāju mājās kājām ar sāpošu galvu, bet nekas galvassāpes pēc kādas stundas pārgāja un jau nākamajā rītā devos skriet - šoreiz kopā ar Janku un tikai 3 kilometrus - pēc tam patīkāmi izstaipījos zālītē un nopeldējos. Bet pēcpusdienā sajutos sūdīgi - sākās iesnas, temperatūra... un blā blā blā... Tagad jau esmu gandrīz izveseļojies, bet stāsta morāle ir tāda, ka nevajag būt idiotiem kā man, un uzsākt fiziskas aktivitātes pamazām - nevis pēkšņi uzlikt milzīgu slodzi, mēģinot sevi piebeigt.

Sargājiet sevi un tiekamies rīt Medpunktā! Degpunktā!

Labi tas tāds truls joks no manas puses...

Sargājiet sevi tā, lai mums nenāktos tikties ne Degpunktā ne medpunktos!

sestdiena, 2011. gada 13. augusts

Hārdkōrs čalis...

Tev liekas tu esi kruts? Tad padomā vēlreiz. Tims Koups (Tim Cope) austrāliešu čalis, kuram patīk piedzīvojumi, un vandīties pa krieviju un post-padomju valstīm ir:

1) Aizbraucis no Petrozavodskas līdz Pekinai ar velosipēdu.

Uz ši fona tavs brauciens ar veļuku līdz nākamajam ciemam pēc aliņa nobāl, nē?

2) Noairējis Baikāla līdz Ziemeļledus okeānam pa Angaras un Jeņisejas upēm...

Bišķi krutāk nekā pāris dienas pabraukāt pa Gauju, nē?

3) Un vienatnē ar vecajiem zēniem (trejiem'i kumeļiem'i) veicis ceļu no Ulanbatoras (Mongolija) līdz Budapeštai (Ungārija).





Nav tas pats kā izmest riņķi ar zirdziņu, kāda Latvijas zirgizjāžu vietā, nē?

Gribi uzzināt, ko vēl par Timu? Vai varbūt kļūt tikpat kruts kā viņš?
Viņa mājaslapa
Viņa jūtūbkanāls






otrdiena, 2011. gada 9. augusts

Svētais Augusts

Tā tā... atbrauca manas pirmās un vienīgās koučsērferes no Grieķijas... izstāstīja daudz interesanta, parādija bildes. Atveda Grieķu saldumus. Pabaroju viņas, ierakstīju bildes diskā un palaidu tālāk. Ilze bišķi pārsteidza, kad teica, ka brauks atpakaļ atkal ar stopiem uz Grieķiju pēc 4 dienām.

Tam pa vidu spontāni 5. augusta rītā izdomāju, ka aizbraukšu uz "labu dabu"... sapratu, ka esmu brīžiem idiotisks stopētājs, kad aizraujos ar iešanu un noeju 15 kilometrus no Ķekavas apļa līdz Vidzemes šosejai, tā vietā, lai stopētu starp Ķekavas un Salaspils apli. Bet man to var piedot, jo sen nebiju pastaigājies, kādu garāku gabalu.

Vispār bija jau baigais "wtf?" moments, satiku māsu Laba Dabā...

Tad nu atkal aizvakar Ilze ar nu jau citu drauzeni atkal iegriezās pie manis koučsērfot, pirms viņas dodās uz Grieķiju - tā jau bija forši iedzert tēju, ēst cepumus, saldējumu un runāt līdz vieniem naktī. Un no rīta atkal pārcēlām viņas ar laivu pāri upei, kas ir galvenā atrakcija pie manis.

Pēc tam izdomāju, ka jāaizbrauc uz mežu un uz māju, kur tēvs agrāk dzīvoja, ja pirms gadiem četriem māja vēl stāvējā tad tagad jau tikai krāsmatas.


piektdiena, 2011. gada 29. jūlijs

TED - the origins of pleasure



TED talks ir konferences, kur sanāk kopā gudri un interesanti cilvēki no visas pasaules, lai dalītos ar savām idejām.

Rekur TED mājaslapa.
Rekur TED youtube kanāls.

Skatieties un priecājieties!

sestdiena, 2011. gada 23. jūlijs

Manifest destiny...

Zini ko? Es tiku LU ģeogrāfos 27. no 30 budžeta vietām un esmu apmierināts, laimīgs un braukšu rīt slēgt līgumu. Laikam jau likumsakarīgi, ka iestājos ģeogrāfos, jo bērnībā mana mīļākā grāmata bija jāņa sētas atlants, ģeogrāfija bija tas priekšmets skolā, kurš mani visvairāk interesēja un arī vislabāk padevās. Tāpat sanāca aizbraukt uz divām valsts ģeogrāfijas olimpiādēm, bet nu tur man negāja visai spīdoši, bet, ko gan var gribēt cilvēks ar manu attieksmi, raksturu un topogrāfisko idiotismu, kad man cilvēkam ar tumšo laucinieka prātiņu prasa visādas sarežģītas lietas un vēl orientēties vecrīgā... būtu labāk mani purvā, vai mežā iemetuši - betona džungļi man ir par cietu - atšķirībā no parastajiem tur, kur aug kociņi un vijās visādi vīteņi un skraida dzīvnieciņi... nevis vietu, kur aug tikai betona ēkas, vijās elektrības vadi un skraida cilvēki ar savām ikdienas rūpēm...

Tas nu tā īsumā... par to, kur smelšos zināšanas un pavadīšu daļu no nākamajiem 3 gadiem, Alberta ielā 10... ģeogrāfijas un zemeszinātņu fakultātē...


Rakstu sūdīgi, kā jau visi iesācēji bez talanta...

No tuvējās, vietējās estrādes skan "Bet vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs 16?"

Ideoloģijas ir domātas deģīšiem, kas nesaprot, ka dzīve tāpat ir upe un mēs esam lapas tajā...

Varētu ielekt upē, lai varētu pagulēt.

Skaņa atnāk šurp
Slīdot cauri ielejai
Upe naktī tumst

piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs

Kad vienreiz pietiks...

Nav noslēpums ka mūzikas industrija pēdējos gados ir pamatīgi sap**ta....

Šajā raksā es gribētu pievērsties mazajiem pirms-puberitātes puisīšiem ar meiteņu balstiņām, kuri dzied par mīlestību. Šīs kustības aizsācējs un arī vispopulārākais pārstāvis nenoliedzami ir Džastins Bībers. Pēc tam viņam sekoja Cody Simpson. Un nu es Youtube uzdūros jau trešajam šīs sugas puisītim Greyson Chance ... Dziesmas nosaukums "Unfriend you" - ... atbilst seklajam, popmodernajam stilam - es dziedu par to, ko man liek dziedāt ierakstu kompānija... Jo es nezinu kāpēc, bet apšaubu, ka visi šies mazie puisīši savos 13 - 15 gados ir iemīlējušies un nu viņiem ir salauztas sirdis. Problēma ir tāda, ka visas mazās meitenītes iemīlējās Džastinā - tad ierakstu kompānijas saprata, ka mazie puisīši ar meiteņu balstiņām, kuri dzied par mīlestību ir īsts zelta pods - un nu tie sāk paŗņemt pasauli un mūzikas industriju. Mērķauditorija - mazas stulbas meitenītes, vidējais vecums ~13 gadiņi - diez vai ir katra sevis cienoša mūziķa sapnis.

ceturtdiena, 2011. gada 7. jūlijs

wašincu -> wašin icu

Īsumā par to kā baltie indiāņiem atņēma zemi 200 gadu laikā, slēdzot līgumus, pēctam tos laužot, tad sadzenot visus rezervātos un tam visam pa vidu uzsūtot armijas daļas virsū civiliedzīvotājiem un apšaujot viņus ar automātiem. Kā arī par nožēlajamajiem dzīves apstākļiem kādos spiesti dzīvot Lakota indiāņi. Dzīves ilgums un kvalitāte līdzinās Afganistānai vai Somālijai nevis ASV.

svētdiena, 2011. gada 22. maijs

Pamestas vietas...

1) 2005. gadā "Six Flags" atrakciju parku Ņūorleānā slēdza tuvojošās viesuļvētras "Katrīna" dēļ. Video par to kāds parks izskatījās piecus gadus pēc vētras. Kā sapratu no wikipedia informācijas parku šogad sāks atjaunot.


2) 1905. gadā, kad lietus gāzes un sniega kušana izraisīja Kolorādo upes applūšanu, kas, savukārt pārrāva Imperial Valley dambi un divu gadu laikā Saltonas ietekā satecēja vesels Kolorādo upes tilpums ūdens. Tā radās Saltonsea - ezers, kas 20. gs. sākumā bija populāra tūrisma vieta, bet vēlāk to cilvēki pameta, jo ūdens kļuva tik sāļš un piesārņots, ka masveidā izmira zivis. Reku video - tur jums labāk mācēs pastāstīt.


Nu tā... tie tādi divi video, ko pēdējā laikā uzgāju internetā - ceru, ka jums patika. Paldies, ka lasījāt un skatījāties, ja lasījāt un skatījāties... un tā...

svētdiena, 2011. gada 15. maijs

Fukushit

Kā jau visiem zināms (varbūt) - man patīk statistika - sociālekonomiskos un dažādos citādos aspektos un man patīk kartes un es interesējos par pasaulē aktuālām (un varbūt citreiz arī ne tik aktuālām) tēmām utt.

Tātad ieraudzīju ziņās, ka Fukušimas atomspēkstacijas evakuācijas zona tiek paplašināta, kaut gan tā īstenībā nebūtu pareizi teikt, jo arī iepriekš (kopš 25. marta) no 20+ km evakuācijas zonas tika evakuēti un evakuējās cilvēki, bet nu laikam tas notiek lielākā sparā utt. Tātad atradu googlē kartīti ar evakuācijas zonām, radiācijas starojumu un tā sekām. Tas tā, lai jūs būtu gudrāki un mēs visi būtu gudrāki un mums visiem būtu lielāks priekšstats, nojausma par to, kas tur notiek, kā notiek utt.

Tā nu viņi (Japāņi, Tokijas Elektronerģijas Kompānija "TEPCO") cīnas ar šo katastrofu - dažreiz gadās ķibelītes un tā. Diez gan daudz radioaktīvu vielu sagāztas okeānā - diezgan daudz vielu atmosfērā, bet nu cerēsim, ka viņi tiks galā ar šo šmuci un tā nekļūs par globālu katastrofu.

sestdiena, 2011. gada 26. februāris

Pēdējais ieraksts

Globālā ekonomika sagrūs un tas cilvēkiem nāks tikai par labu.

Laiki mainās... atver acis.

piektdiena, 2011. gada 25. februāris

Kad nav ko darīt - taisu kartes...

Tātad rekur (lejā zem teksta) Eiropas karte, kur atzīmēti katrā valstī plašāk lietotie sociālie tīkli.
Facebook, protams, ir visizplatītākais un pirmajā vietā tas nav tikai dažās valstīs, ieskaitot Latviju.
vkontakte.ru ir populārākais Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā - tātad valstīs, kur vairākums ir krievvalodīgo. Tas principā ir facebook klons.
Moldovā populārākais ir odnoklassniki.ru, krievu schoolmates klons.
Latvijā, protams, draugiem.lv, kurš savukārt ir vairāk vai mazāk myspace klons.
Cik ilgi izvilks šie pārējie sociālie tīkli, cik ilgi viņi spēs pretoties facebook?
Kā zināms facebook, protams, ir populārs un strauji kļūst aizvien populārāks arī valstīs, kur tas vēl nav 1. vietā popularitātes ziņā.

Es personiski facebook eju reti - izmantoju tikai, lai uzspēlētu tetri. Mmm... tetris - pēdējās dienas esmu ar to aizrāvies. ^__^

Karte:



ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris

Tfu...

Iegāju Biznes-ekonomikas klasē - jau sāku bēgt projām, jo domāju, ka skolotāja mani sitīs nost, jo nebiju gatavojies tai olimpiādei un sūdīgi uzrakstīju, bet tad man pasaka: "skaties uz tāfeli". Paskatos un tur skolotāja raksta "Apsveicam Artūru ar 3. vietu ekonomikas olimpiādē" vai kaut ko tādu. Es biju kādu brīdi šoka stāvoklī - tad aizgāju iedzert piparmētru tēju.

Piebildīšu, ka man ekonomikas olimpiāde likās apmēram tik pat murgaina, kā bioloģijas olimpiāde, kur es paliku stabili pēdējais, tāpēc uz neko vairāk arī necerēju. Nu, lai nu, kur bet ekonomikā... tfu...

Vismaz man iedeva ielūgumu uz "Skola 2011". Varētu nākamnedēļ aizbraukt.

Atjaunots: Laikam līdz pirmajai un otrajai vietai bija milzīga punktu atšķirība, bet nu, lai jau cilvēki mācās visas formulas no galvas, ja grib sajukt prātā. ^__^

trešdiena, 2011. gada 23. februāris

Ekonomika fuj

Nosaldēju pirkstus pieturā.

Ieraudzīju tos murgus, ko no manis prasa olimpiādē sāku nedaudz histēriski smieties. Sieviete, kas sēdējā priekšā un veica uzrauga pienākumus ar tādu nopietnu un noraizējušos skatienu paskatījās uz mani un paprasīja, vai man viss esot kārtībā...
Es teicu "Jā!" un iesmējos vēlreiz.

pirmdiena, 2011. gada 21. februāris

Opā...

Redz kā cilvēki paplašinot tējas plantācijas Indijā nogalina ziloņa mazuli un pēc tam māte atriebjoties novāc 17 Indiešus - pie tam ēd viņu gaļu. Labi, ka es pārsvarā dzeru Šrilankas tēju - naivi cerēšu, ka tur tādas šausmas nenotiek. ^__^

svētdiena, 2011. gada 20. februāris

Slēpo jel...



Normāli noslēpojām septiņus kilīšus. Augšpusē bildē maršruts.

Satikām divus suņus. Draudzīgus - ne niknus.

No rīta Jāņa suns Brita atstiepa mājās stirnas kāju, kuru vēlāk apēda - tā, ka nekas pāri nepalika.

Debesīs bija kaut kāda interesanta parādība - rietumu pusē blakus Saulei. Tāda kā maza varavīksne maza apaļa mākoņa formā. Tā kā es esmu gudrs un tikko mācījos optiku tad zinu, ka to sauc par dispersiju - baltās giasmas sadalīšanos spektrā. Bet, kas to izraisīja šajā gadījumā man nav ne jausmas ^__^ Jo varavīksne ir apaļa un pretī saulei, bet šī vairāk līdzinājās tam, ko manā istabā saulainos rītos var novērot uz sienas, kad Saules stari apspīd kristālu, kas tur ir iekarināts un sadalās spektrā, veidojot mazu varavīksnes lietiņu. Bet šī nebij' uz sienas un maza, bet gan liela un debesīs. Diez vai Saulei blakus bija milzīgs kristāls...

piektdiena, 2011. gada 18. februāris

Kamēr neesmu nosalis...

Un kamēr neesmu aizgājis gulēt... Es uzrakstīšu ātri par vienu filmu.

Tātad atceros, ka kaut kad agrāk, kādā žurnālā lasīju, vai grāmatā, vai, iespējams, arī tas bija, kāds tv raidījums, vai, varbūt, tomēr internetā. Vispār es to stāstu biju dzirdējis/lasījis vairākas reizes, tāpēc nepateikšu avotu.

Tātad stāsts bija par kādu vīrieti, kura roku klintīs kāpjot iespieda akmens. Tā kā viņš bija tādā ne visai labi pamanāmā, pieejamā vietā - viņš nevarēja pasaukt palīdzību. Nu toreiz es nezināju sīkumus un detaļas. Tātad vienīgā iespēja kā viņam izdzīvot bija rokas amputācija, kas, protams, bija jāveic pašam. Tā nu viņš nogrieza iespiesto roku un izglābās no nāves.

Un un un... pagājušajā gadā iznāca filma 127 hours. Un tā filma ir tieši par to pašu gadījumu, kuru es nupat kā aprakstīju. 127 stundas no rokas iespiešanai līdz rokas nogriešanai. Patiesībā interesanti. Filma ir interesanta, un arī filmas beigās ir kadri un fotogrāfijas no tā cilvēka par kuru tad filma arī ir uztaisīta.

Treilerītis:



Un un un... Saldus sapņus un jauku skatīšanos, ja izdomāsiet skatīties šo filmu.

pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

piektdiena, 2011. gada 11. februāris

Kā tevi sauc?

Atradu mājās Latviešu tautas dzīves ziņas 3. daļu. Un tur interesants interesants raksts, ko sarakstījusi Ārija Iklāva.

Teksta fragments:

"Vecākiem nevajadzētu izraudzīties savam bērnam svešus vārdus (Norba, Hamerhelds), kuru nozīmi viņi paši nezina (Daunis, Hierarhijs). Jāšaubās, vai minēto vārdu īpašnieki būs apmierināti ar vecāku izraudzītiem vārdiem un vai viņi ar nepacietību negaidīs pilngadību, lai šo vārdu nomainītu. Vārda, tēvvārda un uzvārda maiņai atļauju pilngadīgiem pilsoņiem izsniedz tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Piemēram, ja vārds, tēvvārds, uzvārds ir grūti izrunājams (Golsverzija, Komfortens) vai slikti skan (Fļura, Inde)."
Ūūū... atradu interesantu rakstu par vārdu došanu un likumiem, kas ar to saistās.

Fragmenti no teksta:

"Jūrmalā dzīvo trīs Kosmosi un viens Tarzāns."
""Mūsu kartotēkā ir aptuveni 30 personu uzvārdā Muļķis, kuri mainījuši to uz labskanīgāku. Tomēr Latvijā vēl ir ļoti daudz cilvēku ar tādiem neglītiem uzvārdiem kā, piemēram, Vepris," stāsta direktore. "Mammas un tēti laikam neaptver, ka skolā par viņu atvasēm ņirgāsies uzvārda dēļ. Mazais kļūs intraverts un bailīgs," bērnu nākotni kā brīdinājumu vecākiem iztēlo direktore un atceras, ka pie viņas reiz nāca nelaimīga jauna sieviete, uzvārdā Slampa.""
"Atteikumus parasti nākas rakstīt nesaprātīgiem prasītājiem, stāsta direktore. Piemēram, kāda sieviete vēlējās kļūt par Tatjananfūļevu. Vārds esot kombinējums no vecvecāku un vecāku vārdiem. Atteikumā departaments sievietei paskaidroja, ka vārds ir pārāk sarežģīts lietošanai ikdienā. Turklāt likums nosaka: vārda un uzvārda maiņa nav atļauta, ja izvēlētais variants ir nelabskanīgs vai grūti izrunājams. Noraidošu atbildi saņēma arī vairākas personas, kuras vēlējās kļūt par Raimondu Paulu. Šī vēlme ir pretrunā ar likumu, kur rakstīts: izraudzītais vārds vai uzvārds nedrīkst aizskart trešās personas intereses."


Liek aizdomāties...
Kā vēstī latviešu sakāmvārds - "Jo dziļāki lauki, jo sarežģītāks vārds."
^__^

Video daļēji saistīts ar rakstu:

otrdiena, 2011. gada 8. februāris

Virsraksts:

Vispār man patīk dzīvot ziemeļos. Es gan to jau laikam esmu teicis. Mums nav malārijas, kas ir pozitīvi. It kā jau esot bijuši malārijas odi arī Latvijā, bet viņus iznīdēja, nosusinot purvus. Varētu arī parastos, kāds iznīdēt - jēgas no viņiem nekādas. Kaut gan kāds teica, ka odu kodumi pasargājot no ērcēm un ērču encefelīta (lai kā arī to vārdu rakstītu), bet kurš gan zin kā ir patiesībā. Kas var būt jaukāks kā 4 - 5 mēneši bez stulbiem kukaiņiem. Ahh... Skaistā dzīve. Vispār jau, ja no zemes virsas pazustu visi kukaiņi, tad pēc 50 gadiem ietu bojā visa dzīvība uz zemes, bet, ja no zemes virsas pazustu visi cilvēki - visa dzīvība - gan flora gan fauna uzplauktu. Ziemā vel nekad pēc nekā nesmaržo (bulciņu ceptuves neskaitās) - nu dabā nekas nesmaržo. (bulciņas, lai cik skumji tasa aŗī nebūtu, nav sastopamas dabā. Bulciņu koki neeksistē.) Ja nu vienīgi pēc sala.



man slinkums rakstīt. kāds sakars video ar tekstu? amm... vistiešākais, bet varbūt arī nē... tad man būtu jāielien savā zemapziņā.

trešdiena, 2011. gada 2. februāris

Ceturtais rietumu gudrais

Louis CK

Un šitā uzstāšanās āaa..... ^__^

otrdiena, 2011. gada 1. februāris

Trīs Rietumu Gudrie

Tadadadāaa... Mani mīļākie runātāji, filozofi, komiķi. Gudri un no rietumiem.

Alan Watts runā interesanti un par ZEN budismu. Lielisks domātājs. Conversation with my self būtu vislabak skatīties, klausīties ar tējas krūzi rokās.


George Carlin Runā interesanti par ļoti daudzām tēmām, interesanti un smieklīgi. Par lietam, par kaķiem, par bērniem, par reliģiju, par politiku utt.


Bill Hicks Patiesībā jau laikam līdzīgs Dž. Karlinam. Kritizē mūsidenu sabiedrību utt. un liek smieties. Noliek komerciālus mūziķus, politiķus, katoļus u.c.

pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris

Seriāli

Skins drīz būšot jaunā 5. sezona.

Vakar mani māsa apgaismoja, ka es nemaz neesmu noskatījies visas Skins 4. sezonas sērijas.

Tā nu es tagad sameklēju un skatos jel, kas jau īstenībā nemaz nav interesanti - nevis nav interesantas sērijas, bet tas, ka es skatos interesantas sērijas ir citiem neinteresatni. Šis ieraksts ir radīts tikai tāpēc, lai es reklamētu Skins kā tiešām foršu seriālu. Līdzās United States of Tara un The Office.

Un, ja jau es pieminu seriālus tad nevar nepieminēt arī Black Books.
Black Books=BB=Bloody Brilliant.

^__^

āaāa...

Sasper mani deviņi pērkoni.
Kopš ceturtdienas neesmu izgulējies - atnāku mājās pārģērbjos, paēdu, nokrītu uz vēdera gultā un aizmiegu uz rokas tā, ka roka notirpst, ka es vienu brīdi domāju, ka tā nemaz nekādā gadījumā nevar būt mana roka.
Pieceļos tikai, lai konstatētu, ka ir bez 3 minūtēm astoņi un tūlīt jāsākas ģitārnodarbībai (pēc 3 minūtēm astoņos) un es esmu nokavējis autobusu, kurš aizbraucis pirms pusstundas.