Pieminot Lāčplēšus!

11. novwmbris ir diena, kad jāatceras Lāčplēši.

Mans vecvectēvs Andrejs Kraulis un viņa brālis Aleksandrs.

Man kaut kur mājās bija jābūt vecvectēva ordenim, bet es vairs nevaru atrast, ceru, ka atradīšu. Vismaz mājas un zemi, ko viņš nopelnīja par dalību brīvības cīņās neesmu pazaudējis.

_________________________________________________________________________________

KRAULIS ANDREJS Krišjāņa dēls

3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1889. g. 26. dec. Ceraukstes pag.

Pagastskolas izglītība. Zemkopis Kauņas gub. Sluktenes pag.

Krievu armijā iesaukts 1911. g., dienējis 17. Sibīrijas strēln. pulkā. No 1914. g. sept. cīnījies Varšavas frontē. Tā paša gada 3. nov.

ievainots un kritis vācu gūstā. No gūsta atgriezies 1919. gadā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 24. maijā, piedalījies Latgales atbrīvošanā, paaugst. par dižkareivi.

1920. g. naktī uz 19. martu Latgalē, kad lielinieki no visām pusēm ielenca Maļevščinas sādžu, K. niknā ugunī pirmais metās triecienā, citus aizraudams sev līdzi; tā rezultātā ienaidnieka ķēde tika pārrauta, un lielinieki bēga.

Atvaļināts 1920. g. 28. sept. Jaunsaimnieks Ceraukstes pag. Kraulos.

2. pasaules kara beigās arestēts. 1945. g. 18. jūl. PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja K. uz 5 gadiem. Miris ieslodzījumā 1945. g. 1. sept. Jakinlagā.

_________________________________________________________________________________

KRAULIS ALEKSANDRS Krišjāņa dēls 1. bruņotā diviziona, virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1924. gadā

Dzimis 1894. g. 30. jūn. Lietuvā Jonišķu apr. Žeimes pag. 1912. g. beidzis Jelgavas reālskolu, iestājies RPI Tautsaimniecības fakultātē.

1916. g. janv. beidzis praporščiku skolu, Krievu armijā dienējis līdz 1918. g. apr.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 18. maijā 3. atsevišķajā bataljonā, piedalījies Rīgas atbrīvošanā, pēc tam kaujās Latgalē un cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas.

1919. g. 8. okt. K. ar bruņuvilcienu izbrauca priekšējās līnijās Baložu kapu raj., neskatoties uz iznīcinošu pretinieka uguni, aukstasinīgi vadīja sava lielgabala uguni un radīja sajukumu pretinieka ķēdēs, tā dodams iespēju mūsējiem noturēties savās pozīcijās, naktī uz 9. okt. tika smagi ievainots, bet turpināja kauju līdz pēdējam sava lielgabala lādiņam un tikai pēc tam ļāva sevi evakuēt uz hospitāli.

Atvaļināts 1922. g. 11. okt. Beidzis studijas LU, pēc tam Rīgas 8. nodokļu iecirkņa inspektora palīgs, vēlāk Valmieras apr. 2. nodokļu iecirkņa inspektors Limbažos. Piešķirta jaunsaimn. Lielvircavas pag. Audruves muižā. 1939. g. pārcelts par nodokļu inspektoru uz Bausku.

2. pasaules kara laikā devies trimdā. Mūža pēdējos gadus aizvadījis ASV, Vašingtonas štatā. Miris 1966. g. 22. febr. Takomas pilsētā.

Akvalande

Jā, es nezinu, vai ir vērts rakstīt par to, kādā stāvoklī tā tagad ir, un, kas no tās atlicis. Puvuši dēļi, izlūzuši, dēļi, sarūsējušas skrūves, atkritumi, sarūsējušas izkārtnes. Galvenie apmeklētāji ir pārdaugavieši - 99% krievu izcelsmes 70 -80% pensionāri vai veci cilvēki. Jo pensionāriem laikam ir baigā atlaide jāmaksā nevis 5 ls, bet 2 ls uz visu dienu. Un tad var pirtiņā ieiet, papeldēt, džakūzī pasēdēt. Bet par piecīti uz visu dienu! Varētu šķist kārdinoši - un šķita arī man.

Ruslans izstāstīja, ka bija gadījums, ka Akvalandē kāds uz šļūcamā kalniņa bija saspraudis žiletes. Un pēc tam, kāds ar viņām sagriezās. Mēs žiletes nespraudām, bet mūs tāpat izdzina ārā. Vienīgā jautrā atrakcija, izņemot elpas aizturēšanu džakūzī, (starp citu cilvēki esot dīvaini skatījušies uz to kā es aizturēju elpu guļot ar seju ūdenī - un izskatoties beigts) bija slidkalniņš. Vidējais slidkalniņš, jo "lielais", kurš nemaz nav tik liels nestrādāja. Lai nu kā... bet nobraucot dažas reizes tas kalniņš arī paliek garlaicīgs un tad tur var jau izpausties radoši un braukt lejā uz vēdera, atmuguriski, kājās stāvot, vai pat rīkot cīņas, kuru mērķis ir neļaut uzkāpt pa slidkalniņu augšā - lejot ūdeni un grūžot vienam otru.

Un tas laikam neskaitās labi... un tas laikam ir pret noteikumiem. Un tā vieta laikam nav domāta jauniešiem. Es saprotu pensijas gados cilvēkus, kuri tur iet - par 2 ls un priecājas visu dienu. Un vispār man liekas, ka tā vieta darbojas ar zaudējumiem, un, ka īpašniekam ir vienalga, un, ka tur tiek atmazgāta oligarhu nauda.

Lai nu kā mūsu sejas gan jau tagad ir kaut kur blakus "žilešu spraudēju" sejām.

Un dažreiz lētāk un vairāk nav labāk. Jo labāk iztērēt 5 ls par normālu akvaparku un aizbraukt uz Jūrmalu un tur kaut 2 - 3 stundas no sirds izpriecāties, jo visa diena Akvalandē ir par daudz un tur nav īsti nekā, ko izbaudīt... Tas ir tāpat, kā nopirkt lielu, lētu, nebaudāmu kūku un izmest ārā. Tā vietā, lai nopirktu mazāku kūku un izbaudītu katru kumosu. Dzīve ir par īsu, lai mēs visu laiku pirktu lielākos un lētākos iepakojumus un ietaupītu uz lietām, uz kurām labāk neietaupīt.