Reku' mikrofons... še, izkliedz savu sāpi!

Kā tas nākas, ka cilvēkiem, kuri spēlē ģitāru, ir miljons bildes ar ģitāru rokās? Cik bildes jūs esat redzējuši cilvēkus ar ģitārām? Un cik bildes jūs esat redzējuši cilvēkus ar jebkādu citu mūzikas instrumentu? Atšķirība ir sasodīta liela, vai ne? Pieņemsim, ka Jānis spēlē klarneti... Vai viņš liek draugiemelvē profilā bildi ar klarneti? Vai viņa galerijās ir 80% bilžu ar klarneti? Nē! Un tagad pieņemsim, ka Roberts spēlē ģitāru, vai viņa draugiemelvē profila bildē viņš tur ģitāru un viņa čirkainie mati aizsedz viņa nemaz ne tik piemīlīgo seju? Jā, sasodīts! Vai viņam lielākā daļa bilžu albumā ir ar ģitāru? Jā, sasodīts! Te nu man ir jāsecina, ka visi, kuri bāž priekšā ģitāru savai kājstarpei un/vai krūtīm jūtas apdalīti, jo dievs nav apveltījis viņus ar lielu locekli vai daiļo dzimumu ar krūtīm.
Vēl viena lieta, kas ir īpaši izteikta ģitārspēlmaņiem - visur staipīt to sasodīto instrumentu līdzi? Emmm juri, ko teiksi man ņemt telti, dahuja alkohola vai ģitāru? Ņem ģitāru, nahuj alkohols un telts, ja vari gulēt slapjā pļavā, Evijas teltī un dzert Ulda alkoholu? Nē, nē.... bet ģitāru es neatstāšu mājās. Ja, es atstāšu - man nebūs par ko runāt un es sēdēšu kā lohs, bet ja paņemšu - es katru brīdi, kad nebūs, ko teikt varēšu izvilkt ģitāru un teikt - "mm jā es bišķi māku, īsti jau nemāku spēlēju tikai 5 gadus, un tikai tad, kad nevaru izdomāt, ko darīt" - (tas ir sasodīti daudz.) "Jā jā... blā blā zinat šito dziesmu?" Iedomājaties, kad pēdējo reizi jūs piknikā, pārgājienā... jebkur redzējāt kā kāds izvelk no mugursomas klarnetes koferīti, flautu, bungas (un ar bungām es nedomāju tamburīnu), sintezatoru (ar zintezatoru es nedomāju lielu un smagu, bet uz baterejām darbināmo.

Vakars bez visiem svētajiem

Es eju man salst, es eju ātrāk un tālāk - man joprojām salst. Sals palīdz - tas iazdzen satraukumu, bet kad esmu pavisam tuvu satraukums tomēr ir un es eju iekšā, deg svecītes - satraukuma nav, ir, nav... Es jau esmu klāt - es apsēžos, gaidu. Domāju runāt vai nerunāt nerunāju gaidu - aiz muguras krīt lapas - tās skaņas mani nedaudz satrauc, jau vairāk. Soliņš ir auksts, bet ne tik auksts cik auksts esmu es. Soliņš drīzāk salst no manis, nevis es no viņa. Galva, galva... skaņas, satraukumā džinkst. Es klusu nosaku: "Sveiks vectēv." Velti gaidu atbildi atbildes nebūs, mēs nerunājām, kad biji dzīvs. Tu runāji, bet es nē. Tagad ir mans laiks runāt. Es gaidu vēl mazliet - eju projām. Šī nakts neatšķiras no citām - sasodītā komercija, konfekšu fabrikas, masku rūpnīcas, ieraksts kalendārā, es eju atpakaļ, man salst, eju ātrāk salst joprojām. Kas tas bija? Tikai mana dvaša, garaiņi no manas elpas. Klusums. Mani soļi un suņu rejas. Skaista nakts.

Sweet dreams are made of wtf?!

Ja es sapņoju, ka vemju asinis un mamma man dod rīt dzīvsudrabu, lai es izārstētos un tas pat, laikam, palīdz - Ar mani noteikti kaut kas nav kārtībā.
















Un tagad forša saruna, kas tikko norisinājās šepat.

Es sēžu pie datora ar muguru pret durvīm - istaba ir tumša - vienīgais gaismas avots ir datora ekrāns. Istabas durvis paver Jānis un uzsāk sarunu...
Jānis pabāž galvu: "Eu, es paņēmu 5 litrus vīna!" (čukst)
Es: Piecus? (skaļā balsī)
Jānis: Jā. (čukst)
Es: Okīc! (skaļā balsī)
Jānis: Attā! (čukst)
Es: Attā! (skaļā balsī)
Jānis: Eu un vēl es nepārsūknēju, bet ielēju, tapēc tur gan jau samaisījās. (čukst)
Es: mm... Nekas gan jau nostāsies (normālā balsī)
Jānis: Attā. (čukst)
Es: Attā. (normālā balsī)

Šodien atkal ir pilnmēness un jau apnicis.

Šodien es sapratu, ka man ir insults.
Hahahha! Nē - man varbūt nav insults, īstenība - man nav ne jausmas, kas ir ar mani, bet zini tikai to, ka kad pārpūlos, fiziski ne garīgi, ir tāda sajūta, ka galvā pārsprāgtu asinsvads (Tiem, kas nezin, kāda ir tā sajūta - iedomājaties kādu asinsvadu galvā un tad iedomājaties, ka tas ļoti, ļoti asi un spēcīgi sāp). No tā izriet, ka es iespējams zinu kāda sajūta ir cilvēkiem, kam ir insults.
Ceturtdien aiziešu pie ģiemenes ārstes un paprasīšu, cik ilgi man atlicis.
Turpināšu uz negatīvas nots.
Jūtos radoši izdrāzts un joprojām neesmu izdomājis ZPD tēmu - tālab, ja kādam ir kāda daudz maz sakarīga ideja - ierakstiet to komentāriņos.
Turpināšu... Turpināšu?
Tātad, ja es nenomiršu es turpināšu rakstīt šo blogu, ja nē nāciet uz bērēm Podiņu kapos, kas ir ļoti tuvu manām mājām - tā kā, ja es ilgi nerakstu, bet kaut kādā veidā nemaz neesmu miris jūs varat no kapiem tālāk doties uz upes pusi un uzmeklēt mani visgarākajā mājā, kas tur ir.
Šis raksts bija 0% negatīvs un man pašam likās smieklīgs, bet es nemeloju rakstā jā... tā tiešām ir. Nē, nopietni!

Neklusēšu!

Protams, visi tagad zina par Lockerz - šo brīnišķīgo mājaslapu, kas ir lielisks veids kā padarīt cilvēkus stulbākus un laimīgākus.

Ideja: Tev ir jākrāj punkti par kuriem tu vari dabūt balvas. It kā diezgan vienkārši un nevainīgi jauki.

Punktu krāšana - pavisam cits stāsts - tev jāsēž pēc iespējas vairāk internetā, kas pats par sevi nebūtu nekas traks un degradējošs, bet tev ir jāsēž vienā noteiktā mājaslapā (Lockerz.com) un jāspēlē stulbas spēles, jāskatās stubi video - par šīs bezjēdzīgās nodarbes veikšanu tu esi atalgots ar kaut kādu Apple produkciju, jo stulbāks cilvēks un, jo vairāk viņš iznieko savu dzīvi, jo vairāk balvu saņem.

Rezultāts - Simtiem, Tūkstošiem, Miljoniem cilvēku, kas varētu kļūt par gudriem cilvēkiem, un varbūt pat labiem gudriem cilvēkiem, un cīnītos pret korporācijām un vispasaules fašismu, pavada visu dienu pie datora spēlējot degradējošas stulbas spēles un skatoties debīlus video, kas jau notiek tāpat - patiesībā daudzi to dara arī bez balvām - viņi gūst baudu darot stulbas lietas un, jo spēle, ko viņi spēlē vai video, ko viņi skatās debīlāks, jo labāk, bet ir arī tādi cilvēki, kas to nedara, vai vismaz nedara to tik ilgi un šeit sākas īstie sūdi - viņi jums iebaro Ipodu,Iphonu vai smirdīgu t kreklu ar sudraba ābolu un jūs, lai to dabūtu sēdēsiet visu dienu pie datora un kļūsiet debīlāki. Korpurācijas un fašisms uzvar un augstu virs jūsu saliekušajām mugurām, apsārtušajām acīm un histēriskajiem smiekliem, augstāk vēl, ļauniem smiekliem smejas visi korporatīvie izdzimteņi - viņiem nevajag gudrus cilvēkus, viņi izmācīs savus bērnus, meitas, mazbērnus, mazmazbērnus, kas nāks viņu vietā un turpinās viņu darbu. Realitātē Demokrātijas nav, realitātē Monarhija plaukst un zeļ... un seko pats labākais - uzmini, kas? Tu neesi karaļa radu rakstos - tā kā tu esi tikai vergs un smadzenes tev vajag tikai tik daudz, lai tu varētu paklausīgi vergot viņiem, vergot naudai un vergot tiem, kas to ir izgudrojusi, izveidojuši un sēž labi nobarojušies - bankas, valdības, korpurāciju melnajos ērtajos ādas krēslos.

Nē, tavs kompass nav saplīsis - mēs lidojam pāri Ziemeļu polam!

Man patīk pelēkas dienas bez saules.
Es gribētu dzīvot Ziemeļos - kaut kur vienalga - Skandināvijā vai Aļaskā. (Jocīgi kā vārds izmainās, kad to uzraksta ar lielo sākuma burtu.)

Iemesli, kāpēc ziemeļi ir forši.
1) Ja tu esi pietiekami tālu ziemeļos - tādos ziemeļos, ka tie patiešām ir ziemeļi, tu vari redzēt polārblāzmu, kura bildēs izskatās samērā, sasodīti pievilcīga, bet kuru man nav bijis tas prieks un tā laime redzēt klātienē, bet es pavisam noteikti vēlētos iepazīties ar krāšņo un noslēpumaino daiļavu Auroru. (Redaktora piezīme - Jā es zinu, ka dienvidos arī ir polārblāzma, bet tā ir Dienvidblāzma un redzama gandrīz tikai Antarktīdā un man nelabrāt patiktu dzīvot uz leduskluča kopā ar pingvīniem.)
2) Polārā nakts, polārā diena. Nenormāli forši - viss dienas režīms sačakarēts un labi, ka tā.
3) Ja ārā ir pietiekami auksts, bet mājā turpretīm mājās ir mājigi silts, kas var but labāks, kā nosalt ārā un pēc tam sildīties pie kamīna un dzert tēju, karstu tēju, silta sega, silts labi.
4) Ziemeļos ir klusāks u ntur ir mazāk cilvēku.
5) Man patīk priedes, skujkoki un bargs klimats.
6) Tur ir neskarta daba
7) ...

Labi pagaidām es izdomāju tikai sešus iemeslus un jā es gribētu, ka mana mājā nebūtu nekādu īpašu ērtību un tehnoloģiju un es vai nu rakstītu dzeju, vai drāztu kokus (labā nozīmē - tādā, kā piemēram karotes taisa) un tad tā arī nopelnītu savai pieticīgajai iztikai un man nebūtu neādu problēmu un man būtu laime pilnīga ielekt ezerā, kurā būtu āliņģis un tad es ietu atpakaļ uz savu silto māju un priecātos par ziemeļblāzmu debesīs.

Un dievinu vēja gaudas aiz loga un apziņu, ka esmu siltumā...

Visiem, kam nepatīk rudens - veiksmīgu taciņu uz siltākām zemēm - mums jūs te nevajag!

3 sekundes slavas

Atceros, ka man diezgan ilgi likās, ka grāmata "Šampinjonu derība" ir grāmata par šampinjoniem. Likās man, ka tur ir visādas šampinjonu receptes un padomi, kā daudz un dažādos veidos var izmantot šampinjonus.
Izrādījās, ka tā ir moderna pasaka par Sprīdīti, bet tikai tur nav Sprīdītis un laime tiek meklēta Īrijā.

Painkillers - man patīk tas vārds.

Lidostā uz ģipškartona sienas ir uzlīmētes flīzes. - Man nepatīk, jo man patīk sist pa flīzēm ar dūri un - es gandrīz salauzu sienu.

Manā kāršu kavā ir 52 kārtis, ieskaitot divus jokdarus, bet 2 kāds ir noslēpis, kad spēlējām un, kāds šmaucās un paslēpa.

Un vispār man sāp kakls un slinkums rakstīt. Galvenais mūsdienās blogos ir ielikt smuku bildīti.























Saņem! Vasaras rīts!

bundža

Alkohols neatkarībā no izcelsmes, veida, garšas, vecuma ir un paliek alkohols un vienīgais, ko tu jūti uz ilgāku laiku ir spirts, kas plūst tavās asinīs, bet tas arī pēc laika izzūd. Garša izzūd ātri, pudeli tu izmet, viss, kas tevī patiesi paliek noārdītas smadzeņu šūnas, kas apgrūtina tevi nākt klajā ar jaunām idejām, kā piepildīt tukšo maku, jo nauda nodzerta, bikšu kabatas, jo maks pazaudēts, caurās kabatas, jo bikses saplēstas - vai tikai tavu trīcošo roku, jo tā ir vienīgā vieta, kur naudu var ielikt. Tad tu miskastē atrodi vecu konservu bundžu nosēdies uz ielas un ar skumjām sejā domā par labajiem jaunības gadiem gadiem, kad tev bija viss, bet nebija laika - tagad tev nav nekā, bet tagad tev pieder visas pasaules laiks, kuru tu piepildi gaidot metāla ripiņas, kas krītot konservu bundžā nošķind un ik reizi - tevi pārņem patīkams satraukums un tu par to domā visu nakti guļot kāpņu telpās, pagrabos, parkā uz soliņa, uz kartoniem pie miskastes un tu sapņo, ka tevi apber ar naudu, ka tava bundžiņa ir pilna un tai birst pāri malām, bet tad tu pamosties un atklāj, ka tavā bundžiņā ir 34 santīmi - 10 viensantīmnieki, 7 divsantīmnieki un viens desmitsantīmnieks - vakar bija vairāk, bet vakar slāpa - vakar tu aizgāji uz točku un nopirki litru - tieši tāpēc šorīt atkal slāpst, šorīt tu atkal iesi uz ielas un gaidīsi bundžiņas šķindoņu...

muramasa

Sveiki, ja tu šo lasi, tu proti lasīt! Ja tu šo lasi, tu esi neiedomājamā un neizprotamā veidā nokļuvis pie datora, kuram r interneta pieslēgums un tu esi nokļuvis manā necilajā blogā, kurš nebūtu necils, ja es nomainītu bloga virsrakstu pret šo bildi (nolaid acu zīlītes par pāris milimetriem vai izmanto slīdīgo lietu loga labajā pusē).





Jā, kā noprotat, es vēlos ar šo bildi aizstāt stulbo KAIVALYA virsrakstu, bet man tas neizdodas un man neviens nevar palīdzēt.

Pulkstens ir 10:30 un es tagad pārtraukšu rakstīt, lai noskatītos Bleach 236. sēriju.
Es šorīt atnesu 80 l ūdens no upes un izsūcu divus paklājus - kā arī apēdu 2 siermaizes, 2 cepumus un izdzēru cigoriņu kruzi ar 2 karotēm cukura, 1 karoti cigoriņu, daudz karotēm piena un pārējā krūze pilna ar ūdeni. Turpināšu rakstīt pēc aptuveni 20 minūtēm.

Pītais krēsls ir ērts!

Uz pieres rakstīts...

eks gana giv it tu ja

Es, protams, varētu pārvērst šo ierakstu par kārtējo politisko propogandu pret mūsu fašistiskās valsts eliti - Korpuratīvo korporāciju draudziņiem, bet šoreiz es par to nerakstīšu. Tāpat es varētu rakstīt par to, cik forši ir sapirkties dārgu aparatūru slimnīcām, lai pēc tam tās varētu slēgt.
Nē, es rakstīšu par savu dzīvi. Es šodien nesu ķirbjus. Es uz skolu mājās un no skolas uz mājām braucu ar velosipēdu - vienā virzienā tie ir aptuveni 5 km. Man ir atauguši mati. Man joprojām ir dīvaini sapņi. Es skatos jaunu animeseriālu HunterXHunter. Man pirmdien būs 2 krievu valodas pie īsas skolotājas, kura savu mazo augumu cenšas kompensēt velkājot platformenes ar apmēram tādu zoli, kāda ir gotlolitām. Viņas uzvārds ir Semjoņenkova, iesauka semuška (jā tāpat kā saulgriežu sēklām). Dienas ir kļuvušas, cik interesantas vien var būt, ja lielāko dienas daļu pavadi skolā, ceļā un treniņos.
Manā istabā pašlaik ir viena skaļa muša. Ārā dažiem kokiem jau sāk krist lapas. Gandrīz visas plūmes ir jau gatavas vai sapuvušas. Daudzās ābelēs arī āboli ir nogatavojušies. Upē ūdens ir dzidrs un auksts - ūdenslīmenis zems. 8. septembrī 16:30 man jāiet uz ārstniecisko, koriģējošo vingrošanu. Vakar bija pilnmēness un mēs braucām ar velosipēdiem uz bausku un atpakaļ. Atpakaļ gāja lēnāk, jo Jānim sabojājās velosipēds. Es patiesībā esmu depresīvs, bet man nav depresija un es esmu depresīvs tikai tad, kad esmu viens. Patiesībā es šo pēdējo teikumu raksu ar ticību, ka man izdevās rakstīt pietiekami garlaicīgi, lai neviens netiktu līdz pēdejam teikumam.

Es esmu talantīgs mākslinieks - mana specializācija MSPaint:


















Nē, tas nav pašportrets!

Nebučo cūku!

Man nemaz nebija vēlmes rakstīt vēl vienu ierakstu blogā ,jo pagājis pārāk mazs laiks kopš iepriekšējā un nekas joprojām nav noticis, bet es te nedaudz paklejoju pa globāltīmeklīša plašumiņiem un atradu jauku lapu latviešu valodā, kur rakstīts par H1N1 vīrusu jebšucūku gripu. "Pārsvarā ar A gripu H1N1 inficējas cilvēki, kas ir tiešā saskarsmē ar cūkām – cūku deguna vai mutes sekrētam nonākot cilvēka organismā."

Tā nu man tagad nāksies domāt stāstus par to kā tas ir iespējams.
Piemēram gadījums Aļaskā, te jau jābūt stulbam, lai domātu, kas notika - viss ir skaidrs: "A middle-aged woman has been confirmed to be the first patient having A/H1N1 flu in Alaska, health officials in the U.S. state announced on Thursday. The woman, from the state's Fairbanks area, started to show flu-like symptoms about two weeks ago, the Alaska Department of Health and Social Services said in a statement. State epidemiologists have contacted the patient to begin their investigation into where or how she may have contracted the virus and to learn who she may have been in contact with while she was contagious."
Secinājums - Viņa laizījās ar cūku!

"A man in his 50s from the southern Japanese prefecture of Okinawa has died from the H1N1 influenza virus, becoming the country's first fatality from the disease, the Health Ministry said on Saturday."
Nāves cēlonis - Viņš laizījās ar cūku!

"The world's first known swine flu victim was a six-month-old baby girl in northern Mexico who had no known contact with pig farms, the head of a laboratory studying the virus said on Thursday. "It's a six-month-old baby girl from San Luis Potosi who is alive" said Celia Alpuche of the Institute of Epidemiological Diagnosis and Reference (INDRE) in Mexico City."
Secinājums: Meitenīte palika viena mājās un pie viņas caur loga šķirbu ielavījās lidojoša cūka, kas nolaizīja viņas seju.

Patiesībā viss sākās ar šo nevainigo biznesu. Atved cūku uz ballīti un visi viņu bučo un tad visiem ir cūku gripa!


Vai arī tomēr tas ir jauns cilvēku radīts vīruss ar nodomu izplatīts starp cilvēkiem? Un cūkas ir nevainīgas! Es sliecos pie domas ka cūkas nav vainīgas!


Es domāju, ka varētu iemest vēl šo: "In March 1918, in the last months of World War I, an unusually virulent and deadly flu virus was identified in a US military camp in Kansas. Just 6 months later, the flu had become a worldwide pandemic in all continents.

When the Spanish Flu pandemic was over, about 1 billion people or half the world's population had contracted it. It is perhaps the most lethal pandemic in the history of humankind: between 20 and 100 million people were killed, more the number killed in the war itself (Source)

The Spanish Flu actually didn't originate in Spain - it got its name because at the time, Spain wasn't involved in the war and had not imposed wartime censorship, thus it received great press attention there.

Recently, scientists were able to "resurrect" the virus from a well-preserved corpse buried in the permafrost of Alaska."

Gribētu uzsvērt: "Recently, scientists were able to "resurrect" the virus!!!"

Un tā kā "Spāņu gripai" ir tās pašas pazīmes, kas ir tagad tā saucamajai "Cūku gripai" es domāju, ka nevajag būt ģēnijam, lai saprastu, ka Spāņi=Cūkas. hahahahaha! Jūs uztvērāt domu... cerams.

Mīliet cūkas, bučojiet cūkas un attā!

Man nepatīk nest malku, jo jūtos kā ebrejs...

Es tīru šķūni. Ne jau šobrīd, bet vispār. Jā, patiesībā, tas ir tas, ko daru. Tagad gan man neliela aizķeršanās, jo reāli man saplīsa plēve, uz kuras es vilku ārā veco sienu un salmus. Tagad man reāli vajag jaunu plēvi, un tas ir reāli neforši, jo darbs ir samērā iesprūdis.
Es neatjaunoju pirti, jo reāli to nevar salabot, jo tā ir sapista. Sapista = sapuvusi, izpuvusi, satrūdējusi un vispār nožēlojamā stāvoklī, tāpēc reāli man ir ideja to nojaukt un vietā uzcelt pirti no mālu un salmu masas... Materiāls man ir pietiekami - pilns šķūnis ar salmiem un pilna zeme ar māliem. Tēvam, savukārt, ir ideja taisīt pirti kūti, kad es to iztīrīšu, bet tā ideja iepriekš bija man un vēl iepriekš tā arī bija tēva ideja - tātad tā tomēr skaitās viņa ideja.
Es pārāk daudz rakstu notikumus, bet pārāk maz domas, tāpēc šeit būs pasaules karte ar valstīm, kuras man patīk un kuras nē.

Cūku gripa jō! (video)

ārā smird pēc dūmiem un ir rōzā debesīs

Man ir plāns panākt, lai visi mani pielūdz un pieņem par savu Dievu vai vismaz Pravieti. Diemžēl es šobrīd nedrīkstu publiski atklāt detaļas, jo tas varētu kļūt man bīstami daudzējādā ziņā. Piemēram, kāds "gudrinieks" varētu piesavināties manas idejas un, kaut gan viņam nesekotu tik daudz cilvēki, kā man, jo viņš nav uz pusi tik apburošs kā es, viņš tomēr varētu savākt dažus debīlus cilvēkus ar izkropļotu gaumi un pasaules uztveri, kuri man tāpat nav vajadzīgi, izņemot skaitam, bet skaitam ir tā kā... es laikam ņemšu arī nestandarta gurķus, jo gribu uztaisīt vairāk salātiņus. Žēl, protams, ka jums standarta gurķīši beidzās, bet neko darīt, es tāpat visus sagriezīšu un sametīšu bļodā ar krējumu un dillītēm, un SĀLI un pipariņiem. Tas nav vienīgais iemesls, bet vienīgais par kuru ir droši pagaidām runāt.

Ko es tagad daru? Nu es cenšos tīrīt šķūni, lai tur varētu ierīkot kinozāli un piepildīt manu sapni tādējādi. Gan jau beigu beigās tur būs badmnitona laukums vai kaut kas tikpat vienkāršs, bet vismaz tur vairs nebūs sapuvis siens, kas smird.

AIDS ideja ir laba, bet neefektīva. Ideja ir pārtraukt cilvēku vairošanos vai vismaz to samazināt, jo acīmredzot mūsu šeit paliek pārāk daudz. Tāpat es domāju, vai AIDS ir cilvēku radīts, vai to radīja pati daba, kā aizsargmehānismu - abējādi tas darbojas diezgan sūdīgi... aptuveni 30 gados nogalināti tikai 90 miljoni cilvēki. UPDATE: AIDS ir cilvēku radīts - tāpat kā visi citi neefektīvie vīrusi, slimības. Dabas radīta slimība Buboņu Mēris (Melnā nāve) nonāvēja gandrīz pusi rietumeiropas iedzīvotāju...

Tagad jūs domājat, ka esmu cilvēku nīdējs un labprāt nonāvētu visus cilvēkus... Tā nav! Es gribu, lai uz zemes ir cilvēki es gribu, lai uz zemes ir daudz dažādu organismu, kas kalpo viens otram. Bet šobrīd cilvēks paverdzina un izvaro visu. Tātad es esmu pret zemes izvarošanu un izmantošanu.

Tagad jūs teiksiet: "Jā bļe... Pats jau tā labā neko nedari tikai sēdi savā mājā un gudri dirs pie datora!" Tieši tā, jo man ir gan slinkums, gan trūkst apņēmības... Tāpēc es gaidu, kad sāks beigties resursi un cilvēki tiks spiesti dzīvot vienkāršāk - bez naftas, bez visādām citādām nejēdzīgām uzpariktēm, vielām, lietām. Es, piemēram, esmu priecīgs katru reizi, kad vētrā pazūd elektrība, jo tad es esmu spiests bez tās dzīvot un citi apkārt arī dzīvo bez tās. Tas sagādā prieku - pretēji tam, ja es tagad ietu mežā un dzīvotu bez elektrības un citi cilvēki nāktu mani fotogrāfēt un filmēt, liktu internetā bildes un video un tad vēl citi pidari sēdētu pie saviem datoriem un stulbi ņirgtu par cilvēku, kam ir saprāts.

Tas laikam arī viss, ko gribēju teikt. Ā jā, runājot par cilvēkiem, kas patiešām centīsies nogalināt lielu daļu populācijas...

Es biju izdomājis virsrakstu, bet aizmirsu...

Tātad, kā jau minēju iepriekš, es braucu ar Turku kravas mašīnu no Iecavas līdz Ķekavas aplim. Patiesībā, es to nemaz neminēju, nu ne visu, tikai par to, ka Turku kravas mašīna. Tas sanāca tā, jo vakar stopējām ar māsu. Un kopumā ar 4 mašīnām tikām līdz Rīgai. Un pēc tam vēl nācās iet cauri no Akmenstilta Pārdaugavas līdz Grīziņkalna skeitparkam, ejot ar loku gar Baznīcnasatpūtascentru, ar kuru man nav nekāda sakara, bet es tam gāju garām un viss. Un izrādās, ka Rīgā netīrs asfalts, jo man bija melnas pēdas, jo es gāju basām kājām, jo man spieda baltās zandeļkurpes un es gribēju sajust kaut ko zem pēdām foršu.
Tātad, kā sanāca tas, ka mūs paņēma mašīnā Turku kravas mašīnas šoferis? Pavisam vienkārši - meš stopējam un es teicu: "Būtu forši, ja mēs nostopētu, kādu ārzemnieku, ar kuru vajadzētu runāt Angliski - man apnicis braukt ar latviešiem. Un tā apstājās fūre - Paskatījos uz Turku numuru un kāpu iekšā. Diemžēl viņš lāgā angliski nerunā, jo yes, no Riga, Helsinki, go, drink pepsi, good, here, out, right bija vienīgie vārdi un dīvainā secībā. Bet nu vismaz viņš mums iedeva nektarīnus un mitrās salvetes un piedāvāja pepsi. U ntad meš iedomājāmies, ka nektarīni ir sazāļoti un mitrajās salvetēs ir tā viela, kas iemidzina - nu kā filmās.
Un man nāca prātā - "Neuzticies svešiniekiem!", jo pietam es satiku Iecavā Hesburgerā Ati, kuram ir tā foršā filma, kur sazāļo puišus un liek strādāt jīiiiihhhāaaa! atis tagad šancē - taisa mašīnu - taisno, jo sadauzīta. Tas ir tā, ja kāds grib iznām par Ati. Un Hesburgerā protam es neko nepirku, jo korporācija.
Ā un tad jau pats galvenākais, kas man jāraksta būtu par strītbolu... 6:11 (1), 7:12 (0), 9:11 (6), kā var redzēt man atvērās tikai pēdējā spēlē... Iekavās ir mani punkti un jā.. nākamnedēļ dosimies un paliksim līdz galam. Pasākuma runātājvecim ir stulbi joki un "kruta" leksika. Fonā skan hiphopz un sauc to par ghettobasket. hahaha. Bet nu vismaz aktīva atpūta.
Krūze ūdens palīdz naktī aizmigt, kad tu pamosties no karstuma, kaut gan logs līdz galam vaļā un, ja 7:00 no rīta ir +20 grādi, jājautā, kur ir Dievs un jāsāk domāt, ka globālā sasilšana ir īsta.
Un tieši tā es nenormāli iedvesmojos no Derrick Jensen, tas sanāca tā, ka es skatījos jauno "It's the end of the world as we know it and I feel fine" sēriju un tur bija viņs un man patika, kā viņš runāja un izrādās, ka viņš ir kruts un viņam ir labas grāmatas tāpēc es skatījos 2 stundu video, kas ir divās daļās, kā viņš uzstājās ar savām idejām - nu tā kā lekcija vai kaut kas tāds. Skaties šeit 1. daļu un šeit otro daļu. Un, ja tu neesi galīgs pohujists un tu gribi būt gudrs un viņš runā pareizi un viņa viedoklis ir Dievišķs - tad tu noskatīsies vismaz abus video.

Nākotne, ja tev būs pohuj - tuva nākotne...

Tūrisms

Un tur mēs bijām, vietā, kur satiekas Mēmele un Mūsa, lai izveidotu Lielupi. Precīzāk sakot, mēs bijām uz jaunuzbūvētā tiltiņa, kas ved uz Ķirbaksalu. Tur apstājāmies, lai bradātu pa ūdeni un pretēji Zanes brīdinājumiem, ka tur var būt stikli - es gāju bradāt. 3 minūtes vēlāk mēs (Es, Reinis, Zane) stāvējam uz tiltiņa un izdzirdējām tūristu sarunu, kuri noteikti nebija vietējie viņi apsprieda, kas tad te īsti ir pa upēm un, ko viņas veido. Par spīti mūsu lielajiem centiem, skaļi savā starpā runājot muļķības par upēm, (Apmēram: "Es zinu te satek kopā Ceraukste un Daugava un tad viņas veido Donavu... Jā un Pie Jelgavas sadalās Amazonē un Volgā atkal.) mums neizdevās viņus apmānīt. Kad viņi bija tikuši uz tiltiņa - mēs centāmies izdomāt vēl dažādas vēsturiskas muļķības par šo vietu (Apmēram: Jā te ir tā laimes upe, iemet naudu iekšā un tad tev 3 gadus veiksies. Jā, es arī zinu te iemeta naudu iekšā Napaleons un tad viņš pēc 5 gadiem nomira!) un tad man dzima doma par naudas mešanu upē uz atgriešanos. lai gan es iemetu 2 latus un Reinis 1 kronu - neviens garām gājējs mums nesekoja. Un tā mēs kādu brītiņu darījām - iemetām monētas, kad cilvēki gāja garām un, kad jau bija aizgājuši - es iebridu salasīt. Diemžēl - neviens izņemot mūs to nedarīja, bet pēdējā reizē, brienot pakaļ monētām sadūru pēdu, uzkāpjot stiklam, un atradu 1 santīmu, kas nebija mūsu mests. Tātad viss izvērtās ļoti pozitīvi.
Ā un Reinis atrada lielu pinceti un Zane atrada To apaļo gumijas bumbu, kurai vienu galu uzmauc pirkstā un tad tur ir gumija, kas ir piestiprināta pie gumijbumbas, kurā iekšā šķidrums. Bet tā manta bija veca un mēs teiksim, ka nopirkām jaunu, bet smiltīs iekrita.

ģeogrāfiski pierādīts, ka kukaiņi ir negudri.

"Skumjais Artūriņš" (1. diena)

Gaidot teologus, kas mums bija jādara 2 stundas, mēs jau iesākām SA (es tā turpmāk tekstā, jo tā īsāk) manā pagalmā, kur kopā ar vecmammu sēdējām un dzērām pašraudzēto kvasu (es tālāk tekstā to saukšu par vīnu, jo tā to sauca Atis). Kvass vispār diezgan stiprs, jo vecmamma izdzēra pusglāzīti un teica, ka vairs nevar. Jūs tagad domājat, ka tas ir reāli pretīgs, bet tā gan nav - garša apmēram kā vīnam kaut kādam.
Tātad atbrauc pirmie divi teologi Džimbo un Inga. Džimbo ir čalis skūtu galvu un aizmugurē bišķi atstātiem - īsti nezinu frizūrnosaukumu, bet Ingai ir foršas dredas līdz pleciem. Tad mums vajadzēja izklaidēt viņus, kamēr Sergejs, Reinis un Zane brauca ar vel'spēdiem.
Tad atbrauca... aij blā blā pretīgs ievads - sākšu ar interesantāko.
Tātad ar otru laivbraucienu mēs visi bijām jau tur - FPM (foršajā pamestajā mājā - tā īsāk).
Es uzgāju augšā - istabas vidū dega sveces. Bišķi padziedājām, paspēlējām. Tad mēs ar Jāni palīdzējām Sergejam taisīt barikādes un bloķēt durvis, lai vjekongieši vai policija vai zombiji mums neuzbruktu, bet iznāca beigās tā, ka mēs lielāko daļu laika pavadījām ārā pie ugunskura.
Tātad blā blā mēs cepām desas dziedājām, spēlējām pie ugunskura... Tad beigās es sāku dziedāt dziesmas par "Čečeniem un Krieviem", "Pēteri no Tumora" un vēl kaut ko... īsti neatceros.
Tad man bija ideja iet uz kapliču - mēs gājām uz to veco kapsētvietu... atkal maldoties mežā - man personiski tas bija īsts pārdzīvojums, bet tad Jānis atrada to kapsētu un es uzkāpu krustā ar vīna pudeli un sēdēju uz liela akmens krusta. Tad Atis teica, ka es pišu krustu un tad meš ilgi runājām par Teoloģiskām lietām par Dievu utt. Un tad mēs atnācām atpakaļ. Visi gāja gulēt izņemot mani, Jāni, Ati un Sergeju. Mēs palikām pie ugunskura un runājāmies blā blā. Tad es gāju gulēt sastumjot blakus 2 gultiņas, kas reāli bija mana pusauguma garumā un norāvu segas no logiem, lai apsegtos. Bet reāli te sākas interesantākais.
Es gulēju 2 stundas, bet tad istabā ienāca Atis - sākumā viņš vilka (rāva) no griestiem elektrības vadus un teica, ka viņš "velk elektrību" - tad viņš apsēdās man blakus un teica, ka es neesot kārtīgi apsedzies, un apsedza mani. Tad viņš teica - APSEDZIES un ar zābaku izsita logu hahaha. Ups! Piemirsu pateikt, ka pirms tam es, kad gāju gulēt ļoti ilgi gulēju un dziedāju un smējos. Pēc tam man trūka gaisa un es rāvu vaļā logus. Vienu logu es rāvu vaļā tik stipri, ka izbira stikls, bet es viņut tā arī neattaisīju - tad Atnāca Zane un Reinis un teica, lai es nomierinos un eju gulēt.
Tātad tad es pamodos - mēs runājām kaut ko par fašismu, komunismu, ieročiem, karavīru formas tērpiem, kara taktikām un blā blā. Tad es sarunas vidū izvilku no mājas vienu mazo gultiņu un sēdēju, gulēju tur - uz lieveņa gultiņā. Tad mēs uzspridzinājām žurku indes flakoniņu, ko atradām tur pat. Un izlidoja foršas indīgas, baltas, biezas putas. Tad es pagrabā sameklēju 15 gadus vecu ābolu zapti un ēdu, bet citiem bija bail ēst, kaut gan viņa garšo ideāli un tagad jau to visi zin. Tad mēs iekūrām leilo skautu ugnskuru, lai būtu karsti un jāiet peldēt. Tad mēs gājām peldēt upītē, kur pat bija dziļš līdz kaklam - tajā vienā vietā, bet citur ir līdz potītēm. Tad mēs gājām atpakaļ pa liepu aleju un man ienāca prātā ideja uzvarīt visiem liepziedu tēju lielā katlā. Tad mēs mēģinājām to paveikt. Sākumā gribējām vārīt tēju katlā, ko atradām tur pat, bet izrādās, ka tā bija stulba ideja, jo katlā bija sakaltusi krāsa. Tad es baroju Ati gultiņā uz lieveņa ar 15gadusvecoāboluzapti - tad es viņu dzirdīju ar vīnu un aplēju viņam seju, jo viņš neatvēra muti heh. Tad mēs izdomājām aizbraukt mājās pēc katliem un lietām (es, Jānis, Atis). Jānis palika mājās. Mēs ar Ati paņēmām katlus, kafiju, cukuru, buljonkubikus un nogopīju cepamdesas - vistas. Un mēs braucām atpakaļ. Tad mēs dzērām liepziedu tēju un kafiju, kur ūdens vietā ir ābolzaptūdens, jo es pieliku zapti pie visa mūsu ūdens - starp citu bija garšīgi. Tad mēs tā sēdējām - tad Laura aizbrrauca. Tad mēs ar Ati uzgājām uz jumtina un es dzēru tēju, bet viņš Kafiju un smēķēja "Kent" un viņš nometa benčiku uz jumta un pamodās reinisunzane un tad gāja zane un tad mēs metām krūzes lejā un kafijas biezumi izlija blakus benčikam uz jumta un bija "kafija un cigarete". Tad mēs tā sēdējām - modās citi. Sergejs uztaisīja Vjetkongiešu lamatas, kas ir grābeklis, kuram galā naglots dēlis un pēc idejas uzkāpj virsū un ietriec naglas galvā, bet tas nestrādājā - tad mēs vēl čilojām tur dziedājām ēdām ķiršus... un tad viņi aizbrauca - mēs aizbraucām visi pazuda, bet ne pavisam. Ā un Sergejs gulēja... arī.

Es rakstīju bieži "mēs" un jūs nezinat ar ko es "mēs" domāju... blā atā hā.

Zaptes gopīt ir kruti!
Airēties pret straumi grūti!

Vietām apmācies, brīžiem līs. Maksimālā temperatūra 18 - 23 grādi.

Es dzeru upeņu un kaķumētras tēju, klausos putniņu čivināšanā aiz loga un priecājos par to, ka man ir 99 sekotāji iekš Sekoman.lv un 2 sekotāji iekš Blogger.com
Mana mamma teica, lai nesu kartupeļus ārā no pagraba, bet kā jau jūs visi zināt tāds darbs reāli iesūkā, tapēc gāju skaldīt malku, bet mamma atnāca pie manis un teica, lai iznesu kartupeļus. Es jau tad biju dusmīgs uz viņu, jo man galīgi negribējas nest 9 mēnešus vecus, smirdīgus kartupeļus ārā no pagraba. Tas darbs vienkārši sūkā, bet nu mani piespieda un, kad es nesu jau 3. kasti es atsitu galvu pret pagraba durvju stenderi, nometu kasti uz zemes iespēru (augšējai) stenderei ar kāju un iekliedzos.
Tad vēl esmu pamanījis, ka ja tu ieliec bildi, kurā tev rozā kleita, profilā tad visi perversie skatās.
Ā es naktī cīnījos ar odiem veselu sūda stundu.
Odu medības notiek tā:

1. guli zem segas tā, ka tikai seja ir atsegta
   
2. gaidi, kad kāds maita nosēdīsies tev uz sejas
3. kad maita ir nosēdusies tu ar roku bliez sev pa seju no visa spēka

Lai gan mana stratēģija bija nevainojama, praksē viss izvērtās daudz sūdīgāk. Man sadzēla roku vairākās vietās un, kas pats trakākais mana apakšlūpa piepampa un reāli sāpēja. Es nezināju, ka ir tik sāpīgi, ja ods iedzeļ lūpā.

9 pērkoni!

Sākšu ar ziņu, kas beidzot pierāda to, ka Krievija var rādīt labu piemēru pasaulei, viņi ir sākuši likvidēt spēļu zāles. Spēļu zāles vispār ir Sātana iestādījumi, jo stulbie cilvēki, ja to nebūtu iespējams censtos strādāt nevis mēģināt laimēt Spēļu zālēs, kas 99% neizdodas un tad liela daļa no viņiem ieslīkst parādos un pēc tam izdara pašnāvību, vai tiek nogalināti par saviem parādiem.

Vēl viens pierādījums, ka pasaule grimst pretīgā grēka ir tas, ka tagad jau sākumskola visi dzer, drāžas, smēķē un pat lieto narkotikas. Nebūs ne cik ilgi jāgaida, kad jūs iesiet pakaļ saviem bērniem uz bērnudārzu un atklāsiet, ka tur ir tikai viena milzīga orģija - gluži kā katoļu skolās Polijā un citur.

Galvenākais, ko es gribēju uzrakstīt par foršo negaisu no rīta ap pulksten pieciem. Mani, laikam, pamodināja pērkons, bet es neatceros to. Tad es gāju uz tualeti. Tad es nācu atpakaļ no tualetes. Tad es iedzēru bišķi ūdeni un nomazgāju rokas. Pirms tam, kad gāju uz tualetidomāju, ka ir baigi foršs laiks, jo kad pamodos nebija karst, saulē nespieda saule un ārā bija Dievelīgākās skaņas pasaulē - stiprs lietus, pērkons un šalcoši koki. Tātad pēc tam es paņēmu vienu cepumu un gāju uz gultu atpakaļ, ēdot cepumu. Es iegūlos gultā un apēdu cepumu. Bija tik foršas skaņas - es skaitīju laiku no zibšņa līdz grandam, lai zinātu cik tālu ir iesperts. un tā man 4 reizes es netiku pat līdz "1", kad jau atskanēja Velnešķīgi (Re, ievērojāt es lietoju vārdus Dievelīgi un Velnešķīgi, bet tas nebūt nenozīmē, ka esmu kristietis - man vienkārši patīk lietot tos vārdus. Un nē, tu man nepiespiedīsi to nedarīt, kā to centās meitenenomanasklases, kurai lietuviešu izcelsme. Viņa, iespējams tāpēc, ka lietuviete, vai tāpēc, ka kristiete - vai arī abi iepriekšējīe savijas kopā - teica man: "Ko tu vari to Dievu piesaukt? Liec viņu mierā!", jo es visu laiku teicu "Ak Dievs!". Tādā ziņā viņu viedokļi sakrita ar manu bijušo klases audzinātāju, kura izlikās, ka viņai viss kārtībā ģimenē, bet patiesībā viņa bija kā veca nodrupusi siena, kurai uzlīmēts plāns reklāmas plakāts, kuram brīžiem cauri var redžet, kad tas samircis lietū un tad parādās viņas īstā daba. Lai nu kā viņa mani ienīda, jo es laikam biju pārāk laimīgs.) Un runājot par Negaisu - es to mīlu! Ļoti dīvaini bija tas, ka es sapņoju par to, ka biju apēdis saldu cepumu un sapnī gandrīz izvēmos, vai tā bija īstenība... Tad vēl es nezinu, vai Negaisa laikā jātaisa ciet logs - vecmamma teica, lai taisu es teicu, ka nevajag un netaisīju ciet.

Runājot par sapņiem, es sapņoju, ka man bija jānoslēpj līķis, kas izrādās ir samērā grūti - es to apraku savā garāžā. Tad mēs vēl ar Jāni braukājam sapnī ar riteņiem - iebaucām vienā mājā un tur mums lika tīrīt dakšiņas - un tad atnāca tās sievietes meita un teica: "Jūs tīrīsiet?", un tad es teicu: "Aij pohuj!" - meš nometām traukus un bēgām. Tad vēl bija sapnis par, kaut kādu dīvainu nometni un tur bija kaut kas ā un vēl vienā sapnī mēs atkal braucām ar riteņiem es ar māsām un Jāni... Aij. Un Moļiņš gāja garām...

Labi viss! Novadu reforma sūkā, jo Bauskā vairs nebūs slimnīcas un man būs jābrauc uz Jelgavas slimnīcu. Reāli sūkā! Man atliek tikai neslimot nopietni, bet tikai tā mazlietiņ pa jokam.

Labi jāskatā Bleach 226. sērija un jābeidz rakstīt, kaut gan es gribēju vēl uzrakstīt par malkas vilkšanu Senebreju izskatā, bet tas, lai paliek uz manas sirdsapziņas.

Pankūku māksla

Lai pagatavotu gaumīgas pankūkas, ar kurām iepriecināt ģimeni, draugus, darba kolēģus, pankūkas ir jāizkrāšņo ar kādu zīmēju vai uzrakstu. Es esmu izveidojis pamācību, kā to paveikt.

1) Izcepiet parastas pankūkas, bet vēlam samērā biezas un nelietojot eļļu.

2) Izgrieziet pankūkā ornamentus (Manā gadījumā "EJ DIRST" uzraksts un sirsniņa.

3) Izkrāsojiet pankūku pēc savas izvēles ar dažādiem krēmiem, ievārījumiem pēc paša izvēles. Es izvēlējos aizpildīt caurumus pankukā ar jāņogu ievārījumu un izkrāsot izgrieztos burtus un sirsniņu ar kakao krēmu.










Lūk gatavs! Ir taču daudz interesantāk nekā pasniegt parastu pankūku? Iedomājaties māmiņas prieku, kad jūs pasniedzat šādu pakūku ar jauku uzrakstiņu un sirsniņu.

Plaisa debesīs (2.daļa)

(Es) sēdēju laivā
Tevi gaidām
Nenāci tu
Nenāksi vairāk

Kādēļ baidījies
No savām jūtām
Aizmirst nespēji
Par pagātnes kļūdām

Baidījies tu,
Ka attāums šķirs
Baidījies tu,
Ka asaras birs

Baidījies tuvoties,
Jo bail bija šķirties.
Tevi mīlēt
Kā pret straumi irties.

Gribēji tikties,
Bet teici, ka nezini
Kādēļ gan
Manu sirdi dedzini?

Mana muļķība
Tevi klausīt
Mana sodība
Atvērtās ausīs

Vajadzēja man
Spert soli pretī
Varbūt tad būtu
Kopā ar tevi

Lietus mani dzesē
Tu mani sildi
Tu manu dvēseli
Ar prieku pildi

Dienas bez tevis
Garas un pelēkas
Upē pat zivis
Priecīgi nelēkā

Mīlīga dusi
Pie manām krūtīm
Mani sirds puksti
Zinu tos jūti

Cepumi ar biezpienu

Es apjūku no iespējām, vispār un arī konkrētāk šeit, jo te ir visādas foršas pogas, kuras es noteikti izmantošu. Sviesta Cibā bija krietni mazāk iespēju un J. teica, ka tā esot novecujusi. Un, kas ir nenormāli forši, šeit var pievienot video, kas bija milzīgs " - " (mīnuss) SC. Kas man nepatīk šeit ir tas, ka manis izvēlētais blogavārds (iekš domēna) bija aizņemts. Labi tātad sāku... jobcik.


Ko nozīmē "Kaivalya"? Ko nozīmē "pusta"?

Kaivalya sanskrita valodā nozīmē "apgaismotais gars" - laikam jau tādā ziņā, ka ir šķīsts un sasniedzis apgaismību.

Pusta arī sanskritā nozīmē "grāmata".

Tātad, kopā sanāk Apgaismotā (gara) grāmata.

Patiesībā es tāds neesmu, bet es uz to tiecos caur visādiem līkločiem, it kā netieši, it kā kautri un pamazām, it kā aiz slinkuma, to nesasniedzot agrāk.

Kas tu esi?

Ā... tas ir patsforšākais. Nu, man ir sarkana aura, jo tā teica Kriss, un viņs tās redz. Un skrien 16 km no rīta. Vēl man patīk neko nedarītu n interesēties par paranormālo, anomālo un visu citu.

Nē! Es jautāju, kas tu esi?

Es atļaušos atbildēt aplinkus ar minimāli saistītu video un reizē izmēģināšu emdedēšanu - vai, lai nu kā viņu tur sauc.



Es tikko paskatījos priekšskatījumu un man baigi iepatikās - es sāku iemīlēt Blogger.


Un tagad es pārtraukšu atbildēt uz sevis izdomātiem jautājumiem.

Man nav Tildes Biroja un tālabad - piedodiet par kļūdām un tā...

Vispār man bija foršumforšā ideja šodien slinkot, bet nav jau tā, ka es neslinkotu, bet es domāju īpaši slinkot.

Ā beidzot atcerējos, ko patiešām gribēju rakstīt. Civilizācijai ir foršumforši saundtraki (soundtracks). Dzīvs piemērs - šitā izvēlnes, pirmsspēles mūzika, kuru izpilda forši Afrikāņi.



Stulbums! Es tikko ieraudzīju anglisko tulkojumu, un tas sabojāja manu iespaidu nedaudz. Viņi dzied par Jēzu gluži kā kristiešu bērni šajos video. Tiesa gan miljards reižu labākā kvalitātē un izpldījumā un vispār tā, ka varētu ievilināt ticībā. Piemēram, ja man teiktu, ka es varu klausīties šito dziesmu un vēl daudz tādas foršas un, lai to darītu man būtu jākļūst par kristieti - es kļūtu un piedalītos luterāņu futbola turnīros. Bet mani glābj MANTRAS un ir viena, kas man ļoti iepatikās, mani dara laimīgu un lieka aizmirst par luterāņu futbolista karjeru.



Hinduisms, ja nemaldos.

Lai nu kā es nobeigšu šo rakstu uz reliģiskas nots. Mana ZPD darba tēma ir "Latviešu seno reliģiju kopīgais ar Sintoismu". Visi tagad pielūgsim Pērkonu un būsim laimīgi, jo viņš neprasa desmito tiesu. Mums jau tā krīze, kur nu vēl baznīcai maksāt. Tuvākā svētnīca, kāds koks pie mājas vai vienkārši krīti zemē un lūdz to, vai debesis.