divdesmit-divdesmit-viens

"rozes ir sarkanas
violītes zilas
suns neredz krāsas
iestāsti to viņam
uzdziedi man
met mani gaisā
iedzer ar mani
vietiņā skaistā
prieks atcerēties
sevi agrāk
prieks, ka atcerās
mani tagad
vecs kā zeme
kad tai bija divdesmit
mūs visus zem debess
laiks ar pletni sit
pa muguru mums
mēs skrienam un skrienam
līdz sametās tumšs
un aizmirstam sauli
zem kājām zūd zeme
un iekrītam kapā
vai nebūt jaukāk
nevilkt sevi
tur lejā
Heijā!"

Šo es uzrakstīju, kad man palika 20 - pēc 3 dienām man paliks 21. Esmu tik pat neordināri pozitīvs.

Pozitīvas

"Kā jau visi tagad zina - mūsu pludmales puikas ar muskuļiem un iedegumu izcīnija 3. vietu 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norisinās Londonas centrā uzceltā stadionā.

Bet viņi dabūja bronzu, kas vispār nav dārgmetāls un sūkā."

Šo uzrakstīju olimpisko spēļu laikā, kad bīčboijs dabūja 3. vietu.

Pavasari, kur tu esi? Meža vidū ēdu brieža gaļas desu!

Es būšu pats sev pavasaris

Ar kājām dauzīšu ledu

Plaukstās kausēšu sniegu

Es būšu pats sev pavasaris

Saukšu no dienvidiem putnus

Ar varu no zemes izvilkšu ziedus