Sweet dreams are made of wtf?!

Ja es sapņoju, ka vemju asinis un mamma man dod rīt dzīvsudrabu, lai es izārstētos un tas pat, laikam, palīdz - Ar mani noteikti kaut kas nav kārtībā.
















Un tagad forša saruna, kas tikko norisinājās šepat.

Es sēžu pie datora ar muguru pret durvīm - istaba ir tumša - vienīgais gaismas avots ir datora ekrāns. Istabas durvis paver Jānis un uzsāk sarunu...
Jānis pabāž galvu: "Eu, es paņēmu 5 litrus vīna!" (čukst)
Es: Piecus? (skaļā balsī)
Jānis: Jā. (čukst)
Es: Okīc! (skaļā balsī)
Jānis: Attā! (čukst)
Es: Attā! (skaļā balsī)
Jānis: Eu un vēl es nepārsūknēju, bet ielēju, tapēc tur gan jau samaisījās. (čukst)
Es: mm... Nekas gan jau nostāsies (normālā balsī)
Jānis: Attā. (čukst)
Es: Attā. (normālā balsī)

Šodien atkal ir pilnmēness un jau apnicis.

Šodien es sapratu, ka man ir insults.
Hahahha! Nē - man varbūt nav insults, īstenība - man nav ne jausmas, kas ir ar mani, bet zini tikai to, ka kad pārpūlos, fiziski ne garīgi, ir tāda sajūta, ka galvā pārsprāgtu asinsvads (Tiem, kas nezin, kāda ir tā sajūta - iedomājaties kādu asinsvadu galvā un tad iedomājaties, ka tas ļoti, ļoti asi un spēcīgi sāp). No tā izriet, ka es iespējams zinu kāda sajūta ir cilvēkiem, kam ir insults.
Ceturtdien aiziešu pie ģiemenes ārstes un paprasīšu, cik ilgi man atlicis.
Turpināšu uz negatīvas nots.
Jūtos radoši izdrāzts un joprojām neesmu izdomājis ZPD tēmu - tālab, ja kādam ir kāda daudz maz sakarīga ideja - ierakstiet to komentāriņos.
Turpināšu... Turpināšu?
Tātad, ja es nenomiršu es turpināšu rakstīt šo blogu, ja nē nāciet uz bērēm Podiņu kapos, kas ir ļoti tuvu manām mājām - tā kā, ja es ilgi nerakstu, bet kaut kādā veidā nemaz neesmu miris jūs varat no kapiem tālāk doties uz upes pusi un uzmeklēt mani visgarākajā mājā, kas tur ir.
Šis raksts bija 0% negatīvs un man pašam likās smieklīgs, bet es nemeloju rakstā jā... tā tiešām ir. Nē, nopietni!