How Would You End All Religions on This Planet?

No one can't end religions. It is not a thing that happens overnight - it is not a thing that can be easily changed.

In human nature is to believe something, to be part of a group and so on.

Religions are not necessarily a bad thing. It is part of human evolution.

Also although religions have bad influences it has had good influences through history too.

Architecture, literature - art in generally has gone hand in hand with religion.

Ending religions - it is just an idea of people who think that it is ultimately better to not be part of any religion and they bring only bad influences to humanity.

People should acknowledge that we are different - and respect anyone else for their point of view - because every opinion is subjective. Roughly everything is subjective - and to enforce one's thought on another is bad. It's like a crusade against crusaders themselves. By trying to convert them religious people to nonreligious people is the same thing as to enforce any other thought.

If humanity comes to the point where it needs no religions - shall be it. But I do not approve of any artificial interferences in humanities's evolution. By suppressing religions people are making them stronger. Religious people start to fundamentalists. Oppressors are always creating beasts.

likteņa aronija

Es sev patīku ^__^
Es nokavēju speciāli skolēnu autobusu - pēc tam vēl joka pēc piezvanīju moļiņam
-Autobuss jau aizbrauca?
-Jā!
-Eu, pasaki, lai apstājas!
-Ja, kapēc?
-Nē, taču hahahaa - divreiz izjokoju! Tev sejā!
Tad es aizgāju līdz veikalam un paņēmu bundžu un es domāju, ka kaut kas nav kārtībā, jo nebija Laura mašīnas pie kultūras nama, durvis bija ciet un logi tumši. Tad es aizgāju ar bundžu uz šupolēm - izdzēru, un piezvanīju Laurim, lai paparasītu, vai šodien vispār ir nodarbība, un viņš, protams, atbildēja, ka neesot. Tad es paskatījos pulkstenī, paskatījos uz satiksmes autobusu pieturā un speciāli nokavēju arī to. Uzliku mp3 un laimīgs gāju mājās. Skatījos kā automašīnu gaismas atspīd mitrajā asfaltā un ceļa zīmēs un izbaudīju mūziku.



Šī dziesma varbūt ir skumja, bet es nē. Vienkārši - tā dziesma visvairāk piestāvētu...

Vismaz dabūju svaigu gaisu.

Labāk piezvanīt nekā sūtīt īsziņu.

Es esmu bez kauna, bet ar godu

Es gulēju uz galda pilnīgi tad, kad to nevajadzēja. Bet es jau nezināju.

Tagad uzliku:



"Get low" filmas iespaidā. Nē, tur nebija tā dziesma, bet tur bija līdzīgas un es atcerējos par šo.
Smuka brāļu Koenu filma. Skumji smuka.

Es pārsniedzu savu limitu, iebāžot vairāk kā vienu video blogierakstā

KLASIKA



Jāpaskatās "puvušajos tomātos" - kādu filmu, lai novelk...

Un vēl es izdomāju, ka nerakstīšu filmu blogu, jo negribu. Varētu kaut ko vairāk šeit ierakstīt.

Ā, vispār es nejūtos vainīgs, bet nedaudz vīlies gan. Visiem paziņoja, bet ne man, un tad man prasa - kapēc es nebiju mēģinājumā... jā - jo man baigi forši likās gulēt uz galda tajā laikā - tāpēc nebiju un vēl tapēc, ka man nepaziņoja.

They fail - you pay!

Countries bailing out banks and then becoming bankrupt themselves - idiotic.
If bank bankrupts - people loose only the money that they have in bank.
Therefor rich people looses the most but not middle class or lower class
which makes up more than 90% of population. Oh damn. It just clicked to me
that countries go bankrupt just because rich people don't want to loose money
if banks goes bankrupt.

So when countries go bankrupt. Who looses? Middle class and lower class -
again simple folks pay the price. Because IMF bails out country
and then orders government to raise taxes, reduce health care,
benefits and so on. Lowering GNI per capita and standard of living.

No one should ever again bail out banks. Why?
Because we will pay the price again if it happens.
Let rich people - businessmen, banksters, politicians
pay for their mistakes.

Klasisks bloga ieraksts

Es šobrīd zilā halātā sēžu pie datora. Tikko bijām kaimiņu pirtī. Jūtos labi, kā jau pēc pirts, bet man nedaudz sāp acis - no dušas želejas, kas iekļuva acīs. Vispār man ir šausmīgi kupli mati. Vispaŗ nav gan, jo es šodien nelietoju shamtu. Vakar nobraucu 40 km ar velosipēdu pa Ceraukstes mežiem un biju arī līdz Mūsai un Pācei. Pie Mēmeles bija nobraukts suns uz ceļa. Vēl es redzēju, mēs bijām, tajā vietā, kur 8. klasē braucām uz mežu pēc eglītēm. Tur kur šautuve, izgāztuve, mežš (es joprojām neesmu pārliecināts par vārda mežs/mežš pareizrakstību, liekas, ka latviešu valodā nav vārdi, kas beidzas ar š. Ai, tikko atcerējos vārdus karš, garš. Tad laikam pareizi ir mežš.) Tātad... Jā... Tur bija daudz mazu eglīšu un priedīšu - varētu izrakt un sastādīt pie mājām. Arī par to šautuves vietu - ideāla vieta hilbilly, redneck pasākumiem. Pāces parkā nav sagrābtas lapas - es gan šodien savedu lapas.. aizvilku prom nafig. Jā. Es vispār vairs neko nerakstīšu. man liekas pietiek. Man liekas, ka jūs jau tāpat par daudz zināt.

Ā jā. Es esmu izmācījies (laikam). Un man ir sakārtota soma vakarā tā kā no rīta laikam būs laiks paēst.

Piektdien braucam ekskursijā - maršruts mani gan īpaši neapmierina, bet mani biedē, ka tā būšot pēdējā ekskursija, iespējams.

Es gribu uz Līgatnes Bunkuru, Zvārdes poligonu, Skrundas Lokatoru un citām foršām vietām mēs braucam uz Jelgavu, Slampi un vēl kaut kur... āahh... ā jā būs laikam Ziemassvētku kauju vietas un, ja labs laiks varēs saģērbties karavīra formā un skriet pa mežu. Tas vismaz ir jauki. Vispār es ceru, ka es nesaslimšu pēc ekskursijas. Man liekas, ka es pēc visām ekskursijām ar klasi saslimstu.

Laikam iemācījos "Zvani un Sveces" izdaiļoto ritmiņu.

Kapēc man nav tēja? Kur ir mana tēja, nolādēts? āh.

Haha - es pamodos un jānis bija iegremdējis stīgas. Viņš vienkārši izņēma to plastmasas figņu. Skaņa nav sliktāka, bet piespiest stīgas ir daudz vieglāk. Man liekas, ka es iepriekš ar radiatoru spēlēju.

Viss.

Idejotizmz

Tiešām. Es nezinu. Es nenoturējos. Ieraugot apollo.lv, vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijās, blakus viena otrai reklāmas ar idiotiskām kļūdām. Es nezinu kādi idioti strādā reklāmas nozarē, bet tas ir pabriesmīgi. Es varbūt savus bērnus vispār nesūtīšu skolā - iemācīšu puslīdz rakstīt, lai viņi taisa reklāmas - par kļūdām jau nospļauties galvenais, ka apmēram doma ir skaidra. Nu uz to pusi jau ir. Kaut gan šeit - nepareizs valdoas leitojums. Izskatās, ka tās reklāmas ir taisījis, kāds kuram latviešu valoda nav dzimtā vai arī "google translate" variants.

Bilde:

Brīvlaiks

Ir brīvlaiks.
Es filmas iespaidā kļūšu par rednek, hillbillī čali, kas šaus bebrus.
Man ir tātad jaunais filmu blogs.
Ja interesē...
Spied šeit.

GAMING-4-MONEY

Kaut kad biju padzirdējis par tirgošanos ar WOW profiliem, bet nu tas, ka man pēkšņi Skype, kāds prasa, vai es pārdodu savu WOW profilu, man bija pārsteigums. Izrādās, ka kādā WOW forumā ar lietotājs ar vārdu "ArtursL" pārdeva kaut kādu profilu. Pēc tam "BOBAH" no Liepājas kaut kā uzgāja mani Skype, meklēdams to, kurš pārdod. 200$/mēnesī ir vairāk nekā Simtlatniekiem par latvāņu pļaušanu, kāpēc mocīties par smieklu naudu, ja par tādu pašu naudu tu vari spēlēt datorspēles un pārdot profilus?

[16:32:29] BOBAH: heya
[16:32:36] BOBAH: tu pardo http://www.mmowned.com/forums/mmowned-trading-market/world-of-warcraft-buy-sell-trade/303666-eu-mealstrom-dwarf-dk-80-draenei-hunter-55-time-till-mid-november.html ?
[17:34:13] BOBAH: u there?
[18:13:10] stan-1: wow ACC
[18:13:10] ***[ES]:  ***[ES]  has shared contact details with BOBAH.
[18:13:29] ***[ES]  : you
[18:13:32] ***[ES] : whats up?
[18:14:01] BOBAH: are you still selling your wow acc? with dk?
[18:14:13] ***[ES] : yeah
[18:14:35] BOBAH: what price?:P
[18:14:59] ***[ES] : how much can you afford to pay?
[18:15:08] BOBAH: im from latvia s well
[18:15:16] ***[ES] : yeah i know
[18:16:04] ***[ES] : Whats your rep?
[18:16:19] BOBAH: where?:P i dont really have rep anywhere
[18:16:21] BOBAH: what city are you from?
[18:16:37] ***[ES] : Bauska
[18:16:44] BOBAH: liepaja here
[18:17:19] BOBAH: are you sure u dont need that accaunt anymore?
[18:17:20] BOBAH: and ur not goign to recall it?
[18:17:40] ***[ES] : lol I dont even play wow
[18:17:49] ***[ES] : it must be some kind of misunderstanding
[18:18:01] ***[ES] : Some other Arturs L
[18:18:16] ***[ES] : good luck finding the real one
[18:18:21] BOBAH: wait
[18:18:36] BOBAH: [18:16:09] ***[ES] : how much can you afford to pay?
[18:18:43] BOBAH: [18:15:11] BOBAH: are you still selling your wow acc? with dk?
[18:15:23] ***[ES] : yeah
[18:18:55] ***[ES] : haha... I was just playing along to see how crazy people are
[18:19:17] BOBAH: crazy about what
[18:19:32] ***[ES] : To buy game profiles
[18:19:48] ***[ES] : to actually give out money for something like that
[18:20:18] BOBAH: cause i can earn more with 1 more accaunts
[18:20:23] BOBAH: its just business
[18:20:43] ***[ES] : And how much do you earn monthly by doing it?
[18:21:10] BOBAH: just 200$ i think at the moment sometimes more
[18:21:19] BOBAH: more accaunts more money
[18:21:25] ***[ES] : CooL
[18:21:32] ***[ES] : haha gaming for money
[18:21:35] BOBAH: its not that much but its better than nothing

1. dzertembris

Tā nu esmu veiksmīgi noslimojis kādas 3 nedēļas no augusta, kas sanāk kāda 1/4 daļa no vasaras brīvlaika. Vai cik traģiski un dramatiski. Un tāpat vēl nejūtos pavisam vesels, bet nu jau ir labāk ar katru dienu. Tikai obligāti būs jāaiziet pie ausārsta, jo man auss aizkritusi jau kādas 4 dienas. Es vienmēr domāju ļaunāko, ja man kaut kas noticis un tāpēc man liekas, ka es pārāk stipri šņaucu degunu un no lielā spiediena man uzsprāga bungādiņa, bet es neesmu drošs, jo man liekas, ka tad es vispār nedzirdētu, bet es dzirdu kādus 40% no veselas auss dzirdes.

Vispār man liekas, ka, kad nākamreiz iešu peldēt ūdens būs par desmit grādiem aukstāks nekā tad, kad gāju pagājušoreiz. Un gaiss arī. Trešdien sola pirmo salnu. Tā kā visus pēdējos gadus (kādus četrus). Rudens, pavasaris un ziema ir bijuši augstāki un nu kļuvuši aukstāki ar katru gadu - tad man liekas, ka šogad arī būs auksts. Aukstāks.

Kad es sāku lasīt "Uz jauno krastu", man nebija ne jausmas, ka tas izvērtīsies kā komunisma un padomju varas slavinošs romāns, bet. Bet izrādījās, ka ir gan. Man likās, ka tā nevajadzētu būt tāpēc, ka tā grāmata ieguva valsts prēmiju. Bet tikai vēlāk paskatījos, ka tā ir izdota padomju laikā un laikam tā bija padomju valsts prēmija. Jā noteikti tā bija. Tad tur vēl iekšā bija kā grāmatzīmes divas vecas padomju kartiņas. Viena no tēva bijušā armijas biedra un otra no kaut kāda onkuļa Nikolaja (laikam onkuļa - tētis bija apjucis, kad ieraudzīja kartiņu, kas adresēta viņam Nikolaja vārdā). Vispār, ja tā labi padomā vajadzētu iet izvandīt veco atvilktni, kas pilna vecām, vēstulēm, kartiņām un avīzēm - būtu interesanti.

Es nezinu tas laikam viss pagaidām manā ierakstā. Nākamais būs mans 50. ieraksts blogā. cik satraocoši (sarkasms).

p.s.-tas virsraksts ir arī ar tādu ironiju un ālunu satīru vērst pret dzertembrēniem.

Otrais karstuma vilnis...

Rīt būšot līdzpat +33 grādiem, kas nozīmē, ka man būs bieži jālec dīķī, jo rīt man jābrauc uz Daugavpils pusi strādāt. Labi, ka blakus ir dīķis. Vēl būs agri jāceļās. Man būs jātēlo stūrmani, bet es ceru, ka es aizmigšu. Iepriekš, kad braucu uz Daugavpili vienīgā foršā vieta bija līkums caur Aknīsti, kas mums pat nebija jāizmet, bet manas kartes zināšanas pieklibo. Labi, ka ēs izmetām lieku līkumu nevis es izmetu karti, kā man gadījās pagājušo gad ģimenes eksursijā uz Latvija "kalniem" un ezeriem Madonas pusē.


Latviešu tautas mīklas

1. Tā kā krējums, bet nav krējums.

2. Tā kā zaķis, bet nav zaķis.

3. Tā kā saldējums, bet nav saldējums.


Tagad turpināšu ar ieskatu mūsdienu vistu fermās... un vispār fermās... Vienkārši šausmīgi drausmīgi apstākļi - būri 4 stāvos, katrs būris 2 kvadrātmetrus liels - katrā būrī 5 vistas un tā 100 metru garumā un vēl 6 rindās. Es godīgi sakot nezināju, ka vienā kūtī var būt tik daudz vistu. Un spalvas tādas izkritušas - nekādas - saulesgaismu neredz un vairāk kā apgriezties, nerunājot par pastaigu, nav iespējams. Nevar salīdziniet ar apstākļiem, kādi bija, kad man bija vistas. 5 vistas. 20 kvadrātmetru pārvietojams būris - vēl leilāk odienas daļu "vrīvais režīms" pa pagalmu. Dažējāda barība - visu dienu saulītē, spalvas spīd un laistās. Ēdiens - ļoti dažāds, sliekas, graudi, zāle, dārzeņi, ogas. Nevis kaut kāds kombikorns. Nu jā, bet ko padarīsi.
Maziniet pieprasījumu pēc biesmīgām vistu un vispār dzīvnieku fermām - audzējiet vistas u ncitus dzīvniekus mājās, ja varat.

Tas lakam viss, kas man pagaidām sakāms. Karsti. Domā vēsas domas, domā vēsas domas...

Atbildes:

1. Krējuma izstrādājums

2. Viltotais zaķis

3. Kaut kāds izstrā'dajums no sūkalu pulvera un augu taukiem - no piena ne vēsts.

Reklāma. "Pērciet Rūjienas saldējumu tur sastāvā ir piens un krējums - veikalos ret var atrast ko tādu. Nopietni es Maximā meklēju 5 minūtes un neatradu nevienu - nu vismaz ne mazā formāta saldējumu (ne kasti).


Upē var atrast pudeles, pakavus, ieročus, enkurus, mašīnas detaļas.

Muša-2

Šorīt atkal bija divas mušas istabā uz sejas, uz kakla. Es vienu noķeru - saspiežot starp lūpām, bet man bija bail stiprāk spiest, lai man neizšķīst muša uz lūpām, tāpēc pavēru muti un gribēju paņemt rokās - neizdevās, aizbēga. Māsa no rīta devās pasaulē laimi meklēt kā sprīdītis, tikai bez lāpstas un ar normālām lietām līdzi. Vispār viņa atvadoties mani pārbiedēja uz sekundi. Man ir potenciāli sunīšpircēji. Tikko kaut kur pazuda saule.

Muša

Man istabā ir mušas. Bija divas - ir viena. Viņas ir netveramas, viņas ir ātras un uzmācīgas, pietam diezgan skaļas, ja lido tuvu. Vakar viņām labpatikās mani pamodināt divpadsmitos no rīta (cik nu 12 skaitās rīts). Šodien vienai (nezinu, kur palika otra) labpatikās pamodināt mani tieši desmitos. Nepārtraukti lidojot ap galvu, rāpojot pa seju, un pa segu tuvu sejai. Man neizdevās viņu notvert. Un viņa škiet pazudusi.

Līst kā pa Jāņiem...

Līst kā pa Jāņiem un ir Jāņu nakts, ir saulgrieži, bet visi dzīvo pēc nepareiza kalendāra.
Šogad saulgrieži 21. jūnijā 7:28 no rīta. Tātad vēl piecas stundas 15 minūtes līdz saulgriežiem kā arī astronomiskās vasaras sākumam.
Priecīgus saulgriežus un arlabunakti es eju gulēt - kā jau to Jāņu naktī nedara...

Labvakar

Šodien piecēlos deviņos, Izdzēru pirparmētru tēju. Paspēju piebeigt bļodu ar kukurūzas pārslām pienā. Tad atskanēja telefona zvans no Armanda. Viņš prasīja, vai atbraukt pakaļ. Es teicu, jā - tad laikam būs jāpārģērbjās. Un es paņēmu ķeizarkroņus un braucām uz skolu. Tad skolas pušķošana ievilkās - bet tur ibja daudz meiju un meiju, kuras bija bērzi īstenībā, jo tik lielus kokus nosaukt par meijām jau būtu negods. Vispār bija jautri un garlaicīgi reizē. Jo nebija īsti, ko darīt - kā visu laiku jokot un pa laikam apzāģēt galu kādam bērzam, aiznest, atnest zarus, puķes. Jautri, jo nu arklasesbiedriem jau ir jautri - vizmaz maniem un vismaz tiem, kas bija. Beigās es pielaboju vienu vāzi, kura izskatījās tizli, jo dzeltenie ziedi saplūda ar gaiši zaļo sienu... uzliekot aizmugurē tumšzaļos ozolzarus, lai izceltu.... nu jā. Un beigās mēs pa ātru aizbēgām. Izlaidumi nepatīk - negāju. Laiks jau arī neforš. Toties aizgāju vakarā uz kaimiņpirti. Un tagad jūtos labi.

Nedaudz pozitīvas Latvijas statistikas...

Degvielas cena
4. zemākā ES aiz Kipras, Bulgārijas un Rumānijas

Elektroenerģijas cena (Rūpniecība)
4. zemākā ES aiz Igaunijas, Zviedrijas un Bulgārijas

Gāzes cena (Rūpniecība)
3. zemākā ES aiz Igaunijas un Bulgārijas

Elektroenerģijas cena (mājsaimniecības)
Zemākā ES

Gāzes cena (mājasaimniecības)
Zemākā ES

Visaugstākais Atjaunojamo energoresursu īpatsvars
Eiropas Savienībā (31,4%). ES vidēji (9,2%)

3. Viszemākais CO2 izmešu daudzums ES. Aiz Maltas un
Kipras.

Depresīvie svētki...

Man visi šie svētki, kur Latvieši sanāk kopā un godina cilvēkus, kas cīnījās par Latvijas neatkarību, dzied dziesmas un saka: "Vai cik labi, ka meš esam neatkarīgi..." tiešām iedzen depresijā.

Tas jau nekas, ka situācija Latvijā ir maigi sakot - sa**rsta. Tas jau nekas, ka mēs nemaz neesam neatkarīgi, izņemot vienu vienīgo izņēmumu - kulturālo neatkarību. Pārējās jomās mēs esam pat ļoti atkarīgi.

Tā vietā, lai mēs katru gadu 5 dienas saietu kopā un dziedātu dziesmas "Ak jel, Lai slavēts Tas Kungs, mēs esam brīvi vareni un neatkarīgi..." Vienu dienu tā pa īstam mēģināt arī pasapņot par nākotni un izvirzīt juanus mērķus. Tā vien liekas, ka latvietiem vienīgais, kas vajadzīgs pilnai laimei ir dzimtā valoda, vecas dziesmas, un daži akmens bluķi, pieminekļi.
Negrimsim atmiņās dzīvosim šodien, lai veidotu labāku rītdienu. Jā mēs esam jau 19 gadus neesam PSRS, jā mēs jau 6 gadus esam atkarīgi no ES, visi Eiropas biedri. Kāda jēga pievienoties klubiņam, ja tajā tevi izsmej un pazemo. Mēs bijām gandrīz neatkarīgi 13 gadus un tagad jau atkal viss iet uz tumšo pusi, patiesībā viss uz slikto pusi gāja, jau neilgu laiciņu pēc atguvām neatkarību. Vienīgais, kas patiešām vienoja Latviju bija neatkarības atgūšana. Latvieši nemāk būt vienoti, latvieši nemāk sapņot lielus sapņus un izvirzīt lielus mērķus. Jaunus mērķus.
Neatkarība nav gals, neatkarība ir sākums.

Sieviete "Mego"

Veikals "Mego" 2010. gada 27. februāris pulkstens aptuveni 12:20

Stāvu pie letes. Pa priekšu manam melleņu jogurtam un magoņmaizītēm pāri skenerim un caur kasieres rokām aizslīd sievietes, kura stāv pirms manis, nolūkotās preces. Tās ir piena paka, divi baltmaizes kukuļi, kartupeļu maisiņš un divas vīna pudeles. Vēl pirms tam sieviete steigā palūdz red&white cigarešu paciņu. Viņa sniedz bankas karti, lai norēķinātos - tā nenostrāda. Pārdevēja saka, ka karte nestrādājot. Sievete lūdz, lai viņa pamēģina vēlreiz - viņa saka, ka vēl tikko pārbaudījusi un tā esot strādājusi. Viņa saprot, ka skaidras naudas viņai nepietiks. Pārdevēja pajautā, ko viņa vēlas paturēt. Uzminiet, ko viņa izlemj paturēt. Vīnu. Divas pudeles vīna. Maize, piens, kartupeļi un cigaretes šoreiz viņa atstās, ka mgan vajadzīga pārtika, ja var iedzert vīnu? Pārdevēja vēl pārjautā, vai sieviete tomēr nepaturēs cigaretes. Viņai pietrūkst naudas - pietiek tikai divām vīna pudelēm. Iedomājos, ja šai sievietei mājās ir bērni... "Šovakar vakariņas nebūs, jo man nestrādāja karte." - viņa teica bērniem ar skumjām acīm un tukšiem vēderiem, rokās turēdama vīna glāzi un skatoties, kādu salkanu filmu.

Ēst augus esot apsveicami...

Lika aizdomāties un lika padomāt, bet biju to domājis par to jau iepriekš.
Kādēļ cilvēki neēd gaļu, bet ēd citus dzīvus organismus un uzskata, ka tiem nav jūtu?
Tas ir tāpēc, ka tie cilvēki ir stulbi un nezin, ka jebkurai dzīvai būtnei ir jūtas - augam nesāp mazāk, kad to iznīcina, kā sāp govij, vistai - kad to nokauj. Veģitārieši iespējams pat ir lielāki maitas nekā cilvēki, kas ēd gaļu. Cilvēki, kas ēd gaļu saudzē augus. Kas ir svarīgāks augs vai dzīvnieks? Cilvēki pārsvarā domā, ka dzīvnieks, jo tas ir līdzīgāks cilvēkam tīri vizuālā un un uzbūves ziņā, bet tas nenozīmē, ka viņam ir vairāk jūtu kā to ir augam. Patiesībā augam varbūt ir vairāk jūtu un tas, ka dzīvnieks tuvāk cilvēkam nozīmē tikai to, ka dzīvnieks ir tuvāk cilvēka nežēlībai. Augi var pastāvēt neiznīcinot citas dzīvas būtnes - cilvēki un dzīvnieki nē. Kurš tagad ir nežēlīgs un nejūtīgs? Paskatieties video un pasakiem man, ko domājat.



Iegūt enerģiju uz citu organismu rēķina - tos iznīcinot nav jauki. Lai dzīvo augi!

P.S. - Ja auglis ir gatavs - tādējādi miris, zem ābeles nokritis ābols tu to vari droši ēst - tas nevienam neko sliktu nenodara. Un tā pat ir arī ar dzīvniekiem, ja tas ir beigts - dabīgā nāvē, vai vismaz ne medībās un ne kautuvē, bet dabā - droši ēd arī to - tas ir atbalstāmi. Labu apetīti.

P.S.S. - Roberts Ziedinš tikko nedaudz mainīja manas domas. Tātad prakstiski ir 2 veidi kā cilvēks var dzīvot neiznīconot sevi un dabu.
1. Primitīvā sabiedrība - mednieki, zvejnieki, vācēji - bet strādā tikai tad, ja cilvēku skaits ir pietiekami mazs skaits... Mūsdienās, ja mēs atmestu agrikultūru un pārtikas kā arī citas rūpniecības lielākā daļa cilvēku vienkārši nomirtu.
2. Pilnīgi attīstīta civilizācija - Cilvēki pārtiek no enerģijas, ko iegūst no Saules, ūdeni izsūc caur ādu un uzņem no gaisa. Tie bija tie cilvēki "saules ēdāji" - vai kā viņus tur sauca. Un arī daba tiek litka mierā, planēta atjauno sevi.

Tātad izdomājiet paši, kuru ceļu vēlaties iet? Mūsu attīstītā, industriālā sabiedrība un mūsu dzīves stils nav iespējams ilgākā laika periodā. Lai piepildītos, kāds no šiem 2 scenārijiem ir vajadzīgas pārmaiņas sabiedrības domāšanā. Apgaismība.



Enerģija ir tur ārā! Neēd govi, neiznīcini dabu, lai iekoptu laukus un iegūtu maizi.
ELPO SAULI!

Un Roberts novēl jums nedomāt. Es piekritīšu pārāk liela domāšana izraisa problēmas. Lielāka māksla ir nedomāt nekā domāt. Meditējiet, eksistējiet un ļaujiet citiem un visam citam būt.

37, ja nemaldos

ptfu... internet!

36=4*9=SQR(2)*SQR(3) - jēah 2 kvadrāti

2 komiksi, bet Huey ir kruts.

35

*Psihiskie slimie* - Psihiski slimie agrākajos sabiedrības modeļos bija Šamaņi viņi sazinājās ar gariem. Psihisks slims cilvēks ir garīgi daudzkārt attīstītāks par normāliem cilvēkiem. Agrāk viņi nebija problēma, jo viņiem bija vieta sabiedrībā viņi kalpoja kā tilts starp mūsu pasauli un garu pasauli. Diemžēl mūsdienās šie cilvēki tiek uzskatīti par garīgi slimiem un viņi tiek izstumti no sabiedrības.

*Karš* ir, bija un vienmēr būs par varu, resursiem, ietekmi. Mēs dzīvojam uz mazas planētas ar ierobežotu resursu daudzumu tieši tāpēc par resursu sadali arī notiek kari. Mūsu ir par daudz, lai mēs visi dzīvotu Amerikāņu Sapnī un šis sapnis ir balstīts uz naftu. Pēdējie divi militārie konflikti tuvajos austromos bija par naftu. Daudzas valstis, kuras ir bagātas ar naftu ir ļoti nabadzīgas. Tas ir viena iemesla dēļ - Naftas pārstrādes uzņēmumi ir piesavinājušies naftas atradnes un valsts, kurā to iegūst savā īpašumā iegūst tikai niecīgu daļu no ienākumiem, ko iegūst British Petrol, Shell, Exxon torgojot šo naftu. Vara = Nauda. Šobrīd lielāko naudu iegūst no naftas. Agrāk naudu ieguva no reliģijas, ziedojumiem - tieši tāpēc notiek kari. Kamēr pasaulē būs alkatīgi cilvēki - tikmēr būs arī karš.

*Mūsdienu tehnoloģijas* - Tālruņi, TV, Internets. Šīs visas lietas ļauj tev saskatīt pasauli un sazināties ar pasauli, bet netiešā veidā. Klausoties mūziku datorā tu zaudē burvību kāda būtu bieži apmeklējot koncertus, muzicējot pašam. Skatototies Tv ziņas tu iegūstu jau pārstrādā, atlasītu un izfiltrētu, bieži sagrozītu patiesību. 2 stundas filmas atņem tev 2 stundas dzīves, kuras iespējams būtu daudz pamācošākas interesantākas nekā tās 2 stundas, kuras tu pavadīji truli blenžot ekrānā un ignorējot apkārtējo dzīvi. Diskusijas dzīvē ir daudz auglīgākas un visā ziņā progresīvākas. Informācijas apjoms, kuru var izrunāt 1 stundā un informācijas apjoms, par kuru var diskutēt internetā rakstot - atšķiras tik ļoti, ka es jau sen būtu izteicis visu savu viedokli, ja man nebūtu jāraksta. Tehnoloģijas pavisam noteikti nedara cilvēku priecīgu.

*Ķīmija, ģenētika* Jā, tiesa kad cilvēks sāka nodarboties ar ķīmisko rūpniecību un dažādu vielu materiālu sintēzi, kuri normālos apstākļos biosfērā, ne gaisā ne ūdenī ne uz zemes ne zemes dzīlēs līdz dziļumam kurā pastāv dzīvība ar ko mums ir saskare, viņš sev sāka rakt kapu. Ļoti vienkārši šīs lietas neatrodās uz zemes normālos apstākļos, jo tām šeit nav jāatrodās. Ģenētika ir visbriesmīgākā lieta, ko cilvēks vispār varēja sākt. Tā ir Dieva tēlošana un spēlēšanās ar gēniem ir daudzkārt bīstamāka par spēlēšanos ar uguni vai pat radiāciju. Sabojājot dabā izveidojušos DNS mēs varam aizsākt ķēdes reakciju, kas novestu cilvēku bojāejā. Radīt jaunas vai atjaunot vecas sugas, kas sagrautu dažādas biosfēras, visu planētu, iznīcinātu citas sugas arī cilvēkus. Tā varētu būt arī jauna slimība, kas piemēram iznīcinātu visas bites vai visus graudaugus un tas novestu mūs iznīcībā.

Un, ja es nenosaucu pietiekami daudz argumentus tam, ka cilvēki bojā planētu un tādējādi mūsu vienīgās mājas, kas ir nesaprātīgākā lieta ko darīt.
1. Gaiss - mūsdienu cilvēki to ļoti piesārņo ar izplūdes gāzēm un tādējādi izraisa dažādas slimības, saindēšanos, skābo lietu.
2. Ūdens - Jau aptuveni 2 miljardiem pasaules iedzīvotāju nav pieejas tīram dzeramajam ūdenim. Jangdzī upe, kas deva cilvēkiem dzeramo ūdeni un zivis tagad ir liela brūna zampa, kurā ir bīstami peldēties nemaz nerunāt par dzeršanu (agrāk ūdeni varēja dzert no upēm un ezeriem - tagad?)

Galvenās lietas svaigs gaiss un tīrs ūdens - bez šīm lietām dzīvība nav iedomājama. Iznīcināt 2 dzīvības pamatelementus ir nesaprātīgi. Cilvēki to dara. Tātad cilvēki ir nesaprātīgi.

Pierādi pretējo!

F9

0, 1, 1, 2, 3, 5, 8, 13, 21, 34
F9 šis ir mans 34. ieraksts manā blogā. 34 ir 9. skaitlis Fibonači skaitļu virknē. (Ja tu pārskaitīji un sanāca desmitais tad zini, ka 0 ir nultais skaitlis.)
Nezinu kāpēc, bet manam informātikas skolotājam liekas, ka programmēšana ir svarīgā par to, ka Irāna bagātina Urānu. Tik ļoti, ka viņam jāapsaukājas.
Man jau nedēļu ir klepus vai pareizāk teiktu, ka man jau ilgāk nekā nedēļu ir klepus. Tas nepāriet... oūuu nepāriet. *dzied iekšēji* Manas somas mazā kabata, ja tā turpināsies drīz būs pilna ar LOCKETS papīriešiem, kurus man labpatīkas tur mest iekšā.
*klepoju*
Es esmu sarkans, sarkans, sarkans... politiski - sarkanmelns.
Laikam es sapratu kapēc pēdējās pāris dienās ASV tik daudz lidmašīnu avāriju blā blā... sniegs.
Šonakt sākas "5 cockrings of death"... grūti saprast kapēc jārīko ziemas ... kh khem 5 cockrings of death pilsētā, kurā februāra vidējā temperatūra ir +5 grādi celsija... lai nu kā tagad tur ir pat siltāks par vidējo ap 8 grādiem. Stulbais fašistu pasākums. Laikam viņiem gribas vēl atņemt pensionāriem, bezdarbniekiem naudu, lai sapūstu mākslīgo sniegu... nepietiek jau ar pārējām cūcībām. Ceru, ka šogad "The Motherfucking resistance" rīkos plašas un pamanāmas protesta akcijas uz to cerot pat būtu vērts paskatīties atklāšanu.
Aizved mani uz Baikālu! (Attēlā Šamaņu klints - viena no Šamanistu svētvietām)

Balts ir Melns

Un tie, kas man prasīs, kāpēc es nomainīju bloga fonu, saņems atbildes vietā "plecu raustīšanu un smaidu, balts, melns, m?"

Lai nu kā es tagad esmu apgaismots - atkal, jo pareizāk biju aizmirsi, jo jādomā par visādām lietām par kurām skaitās normāli domāt.

Atcerēties - smaidīt.

Atcerēties - garīgs>fizisks

Tedijs. āaaaa

Atcerēties uzrakstīt vēstuli māsai.

Atcerēties savus jocīgos depresīvos ierakstus un smieties par tiem.

Karātavas

Reiz sensenos laikos, kad vēl nebija izgudroti ne televīzija ne internets un viena no retajām tā laika izklaidēm, ko apmeklēja teju visi ciema vai pilsētiņas iedzīvotāji, bija nāvessoda izpilde. Parasti šī izklaide iekļāva pulcēšanos soda izpildes vietā pie karātavām vai pie sārta vai kā gadījumos, ja soda izpildītāji bija tiešām sadisti, pie kāda baisa moku rata. Stāsts, ko es jums stāstīšu notika kādā no pilsētiņām, kas pastāveja tajos laikos un kas zin varbūt pastāv arī šobaltdien.
Viņš kā parasti bija tikko piecēlies no miega un jau blāvā rīta gaismā pie loga sēdēja un lasīja bībeli. Viņa sapnis bija kādu dienu kļūt par mācītāju, viņš sapņoja par savu draudzi un baznīcu, kurā viņš varētu kalpot Dievam. Viņš bija viscaur labsirdīgs un izpalīdzīgs, nekad neatteica, kad kāds ko viām prasīja un pats gandrīz nekad nevienam neko nelūdza. Viņš bija arī uzkrītoši kluss un mīlēja vienpatību. Vairāk dienas viņš varēja neiziet no savas pieticīgās istabiņas, ko viņš īrēja no vecas kundzes, kurai vienai apsaimniekot lielo māju peč vīra nāves bija pārāk grūti. Istabiņa tiešām bija pieticīga pie durvīm pretējās sienas stāvēja veca gulta, kas šķita varētu izjukt, ja tajā mēģinātu ielekt. Virs gultās viņš bija piestiprinājis krustu pie kura vairākas reizes dienā aizlūdza par visiem. Istabas austrumu pusē atradās logs un pie loga vecs, saškiebies rakstāmgalds. Nekā cita izņemot, vaska sveci uz galda lasīšanai un kastes zem gultas, kurā viņš glabāja šādas tādas mantas, kas nu viņam bija. Atskanēja policijas svilpe, viņš tam nepievērsa lilu vērību, jo zināja, ka nav neko sliktu izdarījis, bet tomēr pēc ieraduma uz brīdi pārtrauca lasīšanu, lai aizlūgtu par noklīdušo dvēseli, ko šobrīd vajāja policija. Klusums. Pēkšņi viņš dzirdēja, ka vairāki cilvēki skrien augšā pa kāpnēm. Viņa istabas durvis atsprāga vaļā. Viņš nepaspēja ne skaņu izdzest, kad saņēma sitienu ar steku pa deniņiem un tad pēkšņi viss satumsa.
Viņš atmodās tikai tad, kad cilpa viņam jau bija ap kaklu un tiesnesis nolasīja slēdzienu "Apsūdzētais ........... .............. atzīts par vainīgu slepkavībā!" -Bet tas neesmu es ai šis stāsts ir pilnīgi garām... es novirzījos no tēmas, gribēju tikai rakstīt...
Viņš stāvēja ar cilpu kaklā un redzēja tūkstošiem seju, kas noraudzījās viņā - tur stāvēja bagāti un nabagi, sievietes un vīrietes, sirmgalvji un bērni. Kāds bija tikko atsteidzies, lai paziņotu, ka apsūdzētais nav vainīgs un, ka tālab neesot iemesla viņu pakārt. Visi izskatījās vīlušies - viņi bija par velti nākuši, lai redzētu pakāršanu, bet tā vietā viņi redzēja tikai cilvēku, kas jau stundas divas stāvēja uz karātāvām ar cilpu ap kaklu. Bende nopūtās un sāka gausties par to, ka par velti būvējis karātavas. Viņš pie sevis noteica -Vai es tomēr nevarētu viņu pakārt? Apsūdzētais to dzirdēja, viņš paskatījās uz bendi um teica -"LABI." Viņš pagriezās pret pūli un teica -"Ardievu!" Visu mūžu viņam vairāk bija rūpējuši citi cilvēki un viņu jūtas, viņš reti, kad domāja par sevi un savām jūtām, vinš sevi ibja aizmirsis. Bende parāva kloķi. Pamats zem apsūdzētā kājām pazuda, bet tā vietā, lai klusumu nomāktu kleidzieni un gaviles, laukumā valdīja pilnīgs klusums tikai virves čīkstoņa apsūdzētajam karājoties tajā, bija dzirdama un tā skanēja tik skumji. Daži no pūļa sāka raudāt, citi gāja projām, nebiaj ne smaida ne gaviļu, bet pats skumjākais no visiem bija bende, jo viņš zināja, ka nogalinot nevainīgu cilvēku bija nogalinājis daļu sevī, viņš, kas tagad dzīvo ar karātavām sirdī un virvi ap kaklu.

Pavisam nenoteikti.

Es pat teiktu, ka vienmēr un nekad nav tā, ka atbilde viena. Vienmēr ir viss un nekas reizē un notiek, notika, notiks viss, bet citur un tev ir jābūt tur, kur tev ir jābūt, jo viss ir atkarīgs no tavas atrašanās vietas. Atrašanās vieta šeit ir domāta citādāk un sarežģītāk, nekā parasti cilvēki domā izsakoties ar jēdzienu "atrašanās vieta". Un tad, kad visādi radījumi tev salien kuņģī un mais a gaisu - tev paliek slikti, tu gribi vemt un vis ir daudzreiz sarežģītāk. Citreiz viņi salien arī galvā un locītavās un tad tu izskaties jucis. Šis gan nebūs nekāds parastais melno blogu ieraksts, šis būs mans izmisuma ieraksts. Redzat, vienmēr ir tā, ka kādam nav un kādam ir un nekad jau visi nav apmierināti. Visļaunāk. Pat ļaunāk par to, ka nav ir tad, ja nezin, ko grib, jo tad nav pavisam nekā. Vēl ļauni ir šķietamība, ka ir. Šķiet, ka ir, bet nav.
Es apskaužu bērnus - bērni zin, ko grib, bērni ir viedi - nepieredzējuši, daudz, ko nezin, bet viņi saprot visas pamatlietas, viņi neko nesarežģī. Cilvēks jūtas gudrs, visu sarežģot. Es esmu tālu no patiesības, bet zinu, ka neko nezinu. Es klīstu, bet nezinu kurp. Tuvāk patiesībāi vai prom no tās? Lai nu kā tas viss arī nebūtu slidojot - tāda sajūt, ka lido - tikai kājas nogurst un plaisā upe, kas ir jauki, jo ir adrenalīns un ir prieks par dzīvi.

-_-

Tomāti slepkavas un viens un viens un viens, pieci, seši...

Gribi zināt, ka es dedzināju salmu pakas un sadedzināju visu slikto sevī uz lapiņas? Gribi zināt, ka es skatījos "4 rooms"? Gribi zināt, ka es slidoju mēnesnīcā, dzēru šampanieti? Un slidoju es ilgi - visu nakti - man nekas nesala un man patika. Gribi zināt, ka es biju viegli iereibis? Gribi zināt, ka tas bija sasodīti skaisti?

Ja - jā, tad tu gribi zināt manu Jaungadu.

Un es TEVI sveicu!