11. novwmbris ir diena, kad jāatceras Lāčplēši.
Man kaut kur mājās bija jābūt vecvectēva ordenim, bet es vairs nevaru atrast, ceru, ka atradīšu. Vismaz mājas un zemi, ko viņš nopelnīja par dalību brīvības cīņās neesmu pazaudējis.
_________________________________________________________________________________
KRAULIS ANDREJS Krišjāņa dēls
3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1889. g. 26. dec. Ceraukstes pag.
Pagastskolas izglītība. Zemkopis Kauņas gub. Sluktenes pag.
Krievu armijā iesaukts 1911. g., dienējis 17. Sibīrijas strēln. pulkā. No 1914. g. sept. cīnījies Varšavas frontē. Tā paša gada 3. nov.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1889. g. 26. dec. Ceraukstes pag.
Pagastskolas izglītība. Zemkopis Kauņas gub. Sluktenes pag.
Krievu armijā iesaukts 1911. g., dienējis 17. Sibīrijas strēln. pulkā. No 1914. g. sept. cīnījies Varšavas frontē. Tā paša gada 3. nov.
ievainots un kritis vācu gūstā. No gūsta atgriezies 1919. gadā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 24. maijā, piedalījies Latgales atbrīvošanā, paaugst. par dižkareivi.
1920. g. naktī uz 19. martu Latgalē, kad lielinieki no visām pusēm ielenca Maļevščinas sādžu, K. niknā ugunī pirmais metās triecienā, citus aizraudams sev līdzi; tā rezultātā ienaidnieka ķēde tika pārrauta, un lielinieki bēga.
Atvaļināts 1920. g. 28. sept. Jaunsaimnieks Ceraukstes pag. Kraulos.
2. pasaules kara beigās arestēts. 1945. g. 18. jūl. PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja K. uz 5 gadiem. Miris ieslodzījumā 1945. g. 1. sept. Jakinlagā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 24. maijā, piedalījies Latgales atbrīvošanā, paaugst. par dižkareivi.
1920. g. naktī uz 19. martu Latgalē, kad lielinieki no visām pusēm ielenca Maļevščinas sādžu, K. niknā ugunī pirmais metās triecienā, citus aizraudams sev līdzi; tā rezultātā ienaidnieka ķēde tika pārrauta, un lielinieki bēga.
Atvaļināts 1920. g. 28. sept. Jaunsaimnieks Ceraukstes pag. Kraulos.
2. pasaules kara beigās arestēts. 1945. g. 18. jūl. PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja K. uz 5 gadiem. Miris ieslodzījumā 1945. g. 1. sept. Jakinlagā.
_________________________________________________________________________________
KRAULIS ALEKSANDRS Krišjāņa dēls
1. bruņotā diviziona, virsleitnants.
Ordenis piešķirts 1924. gadā
Dzimis 1894. g. 30. jūn. Lietuvā Jonišķu apr. Žeimes pag. 1912. g. beidzis Jelgavas reālskolu, iestājies RPI Tautsaimniecības fakultātē.
1916. g. janv. beidzis praporščiku skolu, Krievu armijā dienējis līdz 1918. g. apr.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 18. maijā 3. atsevišķajā bataljonā, piedalījies Rīgas atbrīvošanā, pēc tam kaujās Latgalē un cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas.
1919. g. 8. okt. K. ar bruņuvilcienu izbrauca priekšējās līnijās Baložu kapu raj., neskatoties uz iznīcinošu pretinieka uguni, aukstasinīgi vadīja sava lielgabala uguni un radīja sajukumu pretinieka ķēdēs, tā dodams iespēju mūsējiem noturēties savās pozīcijās, naktī uz 9. okt. tika smagi ievainots, bet turpināja kauju līdz pēdējam sava lielgabala lādiņam un tikai pēc tam ļāva sevi evakuēt uz hospitāli.
Atvaļināts 1922. g. 11. okt. Beidzis studijas LU, pēc tam Rīgas 8. nodokļu iecirkņa inspektora palīgs, vēlāk Valmieras apr. 2. nodokļu iecirkņa inspektors Limbažos. Piešķirta jaunsaimn. Lielvircavas pag. Audruves muižā. 1939. g. pārcelts par nodokļu inspektoru uz Bausku.
2. pasaules kara laikā devies trimdā. Mūža pēdējos gadus aizvadījis ASV, Vašingtonas štatā. Miris 1966. g. 22. febr. Takomas pilsētā.
1. bruņotā diviziona, virsleitnants.Ordenis piešķirts 1924. gadā
Dzimis 1894. g. 30. jūn. Lietuvā Jonišķu apr. Žeimes pag. 1912. g. beidzis Jelgavas reālskolu, iestājies RPI Tautsaimniecības fakultātē.
1916. g. janv. beidzis praporščiku skolu, Krievu armijā dienējis līdz 1918. g. apr.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 18. maijā 3. atsevišķajā bataljonā, piedalījies Rīgas atbrīvošanā, pēc tam kaujās Latgalē un cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas.
1919. g. 8. okt. K. ar bruņuvilcienu izbrauca priekšējās līnijās Baložu kapu raj., neskatoties uz iznīcinošu pretinieka uguni, aukstasinīgi vadīja sava lielgabala uguni un radīja sajukumu pretinieka ķēdēs, tā dodams iespēju mūsējiem noturēties savās pozīcijās, naktī uz 9. okt. tika smagi ievainots, bet turpināja kauju līdz pēdējam sava lielgabala lādiņam un tikai pēc tam ļāva sevi evakuēt uz hospitāli.
Atvaļināts 1922. g. 11. okt. Beidzis studijas LU, pēc tam Rīgas 8. nodokļu iecirkņa inspektora palīgs, vēlāk Valmieras apr. 2. nodokļu iecirkņa inspektors Limbažos. Piešķirta jaunsaimn. Lielvircavas pag. Audruves muižā. 1939. g. pārcelts par nodokļu inspektoru uz Bausku.
2. pasaules kara laikā devies trimdā. Mūža pēdējos gadus aizvadījis ASV, Vašingtonas štatā. Miris 1966. g. 22. febr. Takomas pilsētā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru