Advente ir gaidīšanas laiks, bet visa dzīve jau ir gaidīšanas laiks. Es izlasīju Rīgas Laikā rakstu par Stīvu Džobsu un vairāk nevainošu viņu par ķīniešiem, kuri mirst no saindēšanās ar ķimikālijām un strādā par verga algu ķīnas Apple rūpnīcās. Tā gan, ja tu lieto Apple datoru tu atbalsti lētā darba spēka izmantošanu, un to, ka ķīniešu meitenīte/puisītis tagad līmē spīdīgos Apple logo uz Apple datoriem, kuri spīd, jo ir radioaktīvi un viņai izkritīs mati - viņa nevar kārtīgi paēst un tā tālāk un tā joprojām. Bet nu atpakaļ pie lietas. Tātad viņš kaut kur izlasīja, ka dzīve jādzīvo tā, ka no rīta paskatoties spogulī tu varētu pateikt, ka ja šī būtu tava pēdējā diena tu nenožēlotu to, ko tu dari un tu dari tieši to, ko vēlies. It kā jau novalkāts teiciens un tā, bet lielākā daļa jau pie šī principa nepieturās - princpi jau ir stulbi un principiālam cilvēkam ir būt stulbi, bet vēl stulbāk ir darīt to, ko tu nevēlies, klausīt nevis savai sirdsbalsij, bet citiem cilvēkiem un sabiedrībai. Tāpēc vispār, ja es kaut ko liktu darīt - es jums ietiektu neklausīt mani tagad, kad saku, ka katra diena jādzīvo kā pēdējā un nedrīkst izniekot dzīvi darot to, ko nevēlamies. Jo tad jūs man neklausītu, ka es teicu, ka jums nevajag manī klausīties un jūs manī klausītos. MINDFUCK.
Lai nu kādus murgus es te sarakstīju...
Man šodien prātā ienāca doma, ka tā vietā, lai valsts (pasaules) attīstība virzītos tādā gultnē kādu izvēlās mūsu ievēlētas valdības un citas (mazāk leģitīmas - skatīt Krievijas valsts domes vēlēšanas), kas izsitas pie varas - valstij (pasaulei) būtu jākļūst tādai un jāvirzās tādā gultnē, kādā to vēlās cilvēki, jo cilvēki ir valsts, cilvēki ir pasaule nevis kaut kādi narcisistiski, egocentriski maniaki, kuri izsitušies pie varas. Bet nu tās jau manas utopiskās absolūtās demokrātijas idejas, kuras vismaz pagaidām izskatās, ka nepiepildīsies. Jo es no absolūta optimista (savā jaunībā) esmu kļuvis par pesimistisku reālistu (tagad).
Tāpēc es saku, ka izglītības ministrs (Ķīlis) var iet govis ganīt ar savu ideju nozagt bērniem 1 vasaras mēnesi tāpat kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus un Antonovs nozaga pensijas.
Vispār novirzoties no tā visa - es gaidu 3. Pasaules Karu, tāpēc, ka tas ir neizbēgāms - nevis tāpēc, ka to vēlos. Jo karš ir nelaimīgi cilvēki, bet nevarētu jau teikt, ka cilvēki, kuri dzīvo kapitālisma, naudas, egocentrisku maniaku pasaulē, ir laimīgi. "From the corpses flowers bloom."
Advente ir gaidīšanas laiks. Cilvēki gaida pasaules galu, jo nevar saņemties dzīvot dzīvi kā viņi vēlas - viņiem viss ir apnicis, bet viņi ir pārāk slinki, lai kaut ko mainītu, lai sāktu no jauna, tāpēc viņi gaida Mesijas atnākšanu, Pastardienu, Apokalipsi, meteorītu, polu maiņu utt. Bet nu es pagaidām gaidu Ziemassvētkus, lai pasaules gals nāk pēc tam - pirms no jauna uz gruvešu kaudzēm būvēsim jaunu labāku pasauli ir jāatpūšas un jānosvin silti, jauki Ziemassvētki, balti Ziemassvētki ar sniegu, un es gribu slidot. Bet man liekas, ka visitcamāk pēc Ziemassvētkiem un Jaungada nāks sesija. FML. ^__^
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru