Ziemassvētki un karš nemaz nav tik dažādi - abos gadījumos nevajag iet ne uz darbu, ne uz skolu, abos gadījumos visi kaut kur skrien un streso, abos gadījumos kaut kas deg, abos gadījumos ir gan priecīgies gan skumjie cilvēki. Nekad nav par agru gatavoties Ziemassvētkiem un karam arī nē, un, ja nu rīt karš? Bet tur arī atšķirība Ziemassvētkiem ir noteikts datums - atšķirībā no kara, jo, kad sāksies karš, to zina tikai daži, bet visi zina, ka kaut kad decembrī vai janvārī kaut kur kaut kas svinēs Ziemassaulgriežus, kristus dzimšanu, vai kristus, kurš bija piesists pie citādāka krusta un rakstija kirilicā dzimšanu, vai kaut kādus jūdu vai citas kultūras svētkus. Filma "Viens pats mājās" arī labi parāda, ka nu starp Ziemassvētkiem un karu starpība ir mazāka nekā starp Šķēli un Lembergu. Mums svētkos vajag mieru nevis skriet, nevis grābt, nevis darīt un pēc tam domāt, nevis piesist kuņģi un aizliet seju, un egles arī nafig cirst nevajag. Man sāp kakls - laikam būšu norāvis vīrusu, rīt divi kontroldarbi uz kuriem neesmu gatavs, gribu gulēt, gribu zināt, koes gribu un darīt, ko es gribu darīt, gribu ēst iešu ēst, jo gribu, gribu gulēt, iešu gulēt, jo gribu, negribu rakstīt, beigšu rakstīt, jo negribu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru