trešdiena, 2010. gada 8. decembris

likteņa aronija

Es sev patīku ^__^
Es nokavēju speciāli skolēnu autobusu - pēc tam vēl joka pēc piezvanīju moļiņam
-Autobuss jau aizbrauca?
-Jā!
-Eu, pasaki, lai apstājas!
-Ja, kapēc?
-Nē, taču hahahaa - divreiz izjokoju! Tev sejā!
Tad es aizgāju līdz veikalam un paņēmu bundžu un es domāju, ka kaut kas nav kārtībā, jo nebija Laura mašīnas pie kultūras nama, durvis bija ciet un logi tumši. Tad es aizgāju ar bundžu uz šupolēm - izdzēru, un piezvanīju Laurim, lai paparasītu, vai šodien vispār ir nodarbība, un viņš, protams, atbildēja, ka neesot. Tad es paskatījos pulkstenī, paskatījos uz satiksmes autobusu pieturā un speciāli nokavēju arī to. Uzliku mp3 un laimīgs gāju mājās. Skatījos kā automašīnu gaismas atspīd mitrajā asfaltā un ceļa zīmēs un izbaudīju mūziku.



Šī dziesma varbūt ir skumja, bet es nē. Vienkārši - tā dziesma visvairāk piestāvētu...

Vismaz dabūju svaigu gaisu.

Labāk piezvanīt nekā sūtīt īsziņu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru