Sākšu ar ziņu, kas beidzot pierāda to, ka Krievija var rādīt labu piemēru pasaulei, viņi ir sākuši likvidēt spēļu zāles. Spēļu zāles vispār ir Sātana iestādījumi, jo stulbie cilvēki, ja to nebūtu iespējams censtos strādāt nevis mēģināt laimēt Spēļu zālēs, kas 99% neizdodas un tad liela daļa no viņiem ieslīkst parādos un pēc tam izdara pašnāvību, vai tiek nogalināti par saviem parādiem.
Vēl viens pierādījums, ka pasaule grimst pretīgā grēka ir tas, ka tagad jau sākumskola visi dzer, drāžas, smēķē un pat lieto narkotikas. Nebūs ne cik ilgi jāgaida, kad jūs iesiet pakaļ saviem bērniem uz bērnudārzu un atklāsiet, ka tur ir tikai viena milzīga orģija - gluži kā katoļu skolās Polijā un citur.
Galvenākais, ko es gribēju uzrakstīt par foršo negaisu no rīta ap pulksten pieciem. Mani, laikam, pamodināja pērkons, bet es neatceros to. Tad es gāju uz tualeti. Tad es nācu atpakaļ no tualetes. Tad es iedzēru bišķi ūdeni un nomazgāju rokas. Pirms tam, kad gāju uz tualetidomāju, ka ir baigi foršs laiks, jo kad pamodos nebija karst, saulē nespieda saule un ārā bija Dievelīgākās skaņas pasaulē - stiprs lietus, pērkons un šalcoši koki. Tātad pēc tam es paņēmu vienu cepumu un gāju uz gultu atpakaļ, ēdot cepumu. Es iegūlos gultā un apēdu cepumu. Bija tik foršas skaņas - es skaitīju laiku no zibšņa līdz grandam, lai zinātu cik tālu ir iesperts. un tā man 4 reizes es netiku pat līdz "1", kad jau atskanēja Velnešķīgi (Re, ievērojāt es lietoju vārdus Dievelīgi un Velnešķīgi, bet tas nebūt nenozīmē, ka esmu kristietis - man vienkārši patīk lietot tos vārdus. Un nē, tu man nepiespiedīsi to nedarīt, kā to centās meitenenomanasklases, kurai lietuviešu izcelsme. Viņa, iespējams tāpēc, ka lietuviete, vai tāpēc, ka kristiete - vai arī abi iepriekšējīe savijas kopā - teica man: "Ko tu vari to Dievu piesaukt? Liec viņu mierā!", jo es visu laiku teicu "Ak Dievs!". Tādā ziņā viņu viedokļi sakrita ar manu bijušo klases audzinātāju, kura izlikās, ka viņai viss kārtībā ģimenē, bet patiesībā viņa bija kā veca nodrupusi siena, kurai uzlīmēts plāns reklāmas plakāts, kuram brīžiem cauri var redžet, kad tas samircis lietū un tad parādās viņas īstā daba. Lai nu kā viņa mani ienīda, jo es laikam biju pārāk laimīgs.) Un runājot par Negaisu - es to mīlu! Ļoti dīvaini bija tas, ka es sapņoju par to, ka biju apēdis saldu cepumu un sapnī gandrīz izvēmos, vai tā bija īstenība... Tad vēl es nezinu, vai Negaisa laikā jātaisa ciet logs - vecmamma teica, lai taisu es teicu, ka nevajag un netaisīju ciet.
Runājot par sapņiem, es sapņoju, ka man bija jānoslēpj līķis, kas izrādās ir samērā grūti - es to apraku savā garāžā. Tad mēs vēl ar Jāni braukājam sapnī ar riteņiem - iebaucām vienā mājā un tur mums lika tīrīt dakšiņas - un tad atnāca tās sievietes meita un teica: "Jūs tīrīsiet?", un tad es teicu: "Aij pohuj!" - meš nometām traukus un bēgām. Tad vēl bija sapnis par, kaut kādu dīvainu nometni un tur bija kaut kas ā un vēl vienā sapnī mēs atkal braucām ar riteņiem es ar māsām un Jāni... Aij. Un Moļiņš gāja garām...
Labi viss! Novadu reforma sūkā, jo Bauskā vairs nebūs slimnīcas un man būs jābrauc uz Jelgavas slimnīcu. Reāli sūkā! Man atliek tikai neslimot nopietni, bet tikai tā mazlietiņ pa jokam.
Labi jāskatā Bleach 226. sērija un jābeidz rakstīt, kaut gan es gribēju vēl uzrakstīt par malkas vilkšanu Senebreju izskatā, bet tas, lai paliek uz manas sirdsapziņas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru