Tātad, kā jau minēju iepriekš, es braucu ar Turku kravas mašīnu no Iecavas līdz Ķekavas aplim. Patiesībā, es to nemaz neminēju, nu ne visu, tikai par to, ka Turku kravas mašīna. Tas sanāca tā, jo vakar stopējām ar māsu. Un kopumā ar 4 mašīnām tikām līdz Rīgai. Un pēc tam vēl nācās iet cauri no Akmenstilta Pārdaugavas līdz Grīziņkalna skeitparkam, ejot ar loku gar Baznīcnasatpūtascentru, ar kuru man nav nekāda sakara, bet es tam gāju garām un viss. Un izrādās, ka Rīgā netīrs asfalts, jo man bija melnas pēdas, jo es gāju basām kājām, jo man spieda baltās zandeļkurpes un es gribēju sajust kaut ko zem pēdām foršu.
Tātad, kā sanāca tas, ka mūs paņēma mašīnā Turku kravas mašīnas šoferis? Pavisam vienkārši - meš stopējam un es teicu: "Būtu forši, ja mēs nostopētu, kādu ārzemnieku, ar kuru vajadzētu runāt Angliski - man apnicis braukt ar latviešiem. Un tā apstājās fūre - Paskatījos uz Turku numuru un kāpu iekšā. Diemžēl viņš lāgā angliski nerunā, jo yes, no Riga, Helsinki, go, drink pepsi, good, here, out, right bija vienīgie vārdi un dīvainā secībā. Bet nu vismaz viņš mums iedeva nektarīnus un mitrās salvetes un piedāvāja pepsi. U ntad meš iedomājāmies, ka nektarīni ir sazāļoti un mitrajās salvetēs ir tā viela, kas iemidzina - nu kā filmās.
Un man nāca prātā - "Neuzticies svešiniekiem!", jo pietam es satiku Iecavā Hesburgerā Ati, kuram ir tā foršā filma, kur sazāļo puišus un liek strādāt jīiiiihhhāaaa! atis tagad šancē - taisa mašīnu - taisno, jo sadauzīta. Tas ir tā, ja kāds grib iznām par Ati. Un Hesburgerā protam es neko nepirku, jo korporācija.
Ā un tad jau pats galvenākais, kas man jāraksta būtu par strītbolu... 6:11 (1), 7:12 (0), 9:11 (6), kā var redzēt man atvērās tikai pēdējā spēlē... Iekavās ir mani punkti un jā.. nākamnedēļ dosimies un paliksim līdz galam. Pasākuma runātājvecim ir stulbi joki un "kruta" leksika. Fonā skan hiphopz un sauc to par ghettobasket. hahaha. Bet nu vismaz aktīva atpūta.
Krūze ūdens palīdz naktī aizmigt, kad tu pamosties no karstuma, kaut gan logs līdz galam vaļā un, ja 7:00 no rīta ir +20 grādi, jājautā, kur ir Dievs un jāsāk domāt, ka globālā sasilšana ir īsta.
Un tieši tā es nenormāli iedvesmojos no Derrick Jensen, tas sanāca tā, ka es skatījos jauno "It's the end of the world as we know it and I feel fine" sēriju un tur bija viņs un man patika, kā viņš runāja un izrādās, ka viņš ir kruts un viņam ir labas grāmatas tāpēc es skatījos 2 stundu video, kas ir divās daļās, kā viņš uzstājās ar savām idejām - nu tā kā lekcija vai kaut kas tāds. Skaties šeit 1. daļu un šeit otro daļu. Un, ja tu neesi galīgs pohujists un tu gribi būt gudrs un viņš runā pareizi un viņa viedoklis ir Dievišķs - tad tu noskatīsies vismaz abus video.
Nākotne, ja tev būs pohuj - tuva nākotne...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru