Un lai gan +9 grādi un vētra tomēr 2. Ziemassvētki, jo redziet latvieši bija īsti ballīšu dzīvnieki (nevienam nav noslēpums, ka latvieši bija un ir ballīšu dzīvnieki), un viņiem ar vieniem Ziemassvētkiem nepietika. Vecmamma teica, ka viņas laikos bija pat 4 vai vēl vairāk Ziemassvētki. Un ko tad zemnieki (nevienam nav noslēpums, ka latvieši bija zemnieku tauta) varēja darīt ziemā (ziemā ap Ziemassvētku laiku sen senos laikos bija sniegs un sals un upes aizsala tā, ka pat varēja slidot), kad tāpat nav ko darīt, ja jau svin tad svin kārtīgi. Es vispār Ziemassvētkos beidzot saņēmos un uzcepu sklandu raušus, ko es gribēju izdarīt jau kādu pusotru gadu. Atradu rupjos "Dobeles dzirnavnieka" rudzu miltus Rimi. Es tikko noreklamēju gan dobeles dzirnavnieku gan rimi viņi varētu man par to samaksāt, bet nē tads kļūtu komerciāls un manu dvēseli izsūktu sātans kā jau visiem mārketinga specālistiem. Lai nu kā arī būtu vai nebūtu... uz tiem miltiem ir sklandu raušu recepte ... ļoti parocīgi. Tā nu jā nu vēl viskautko virtuvē visu dienu taisīju un tad tā forši arī pasvinējām... jā. Nevarēja gan senlatviešu tradīciju par bluķa velšanu un dedzināšanu piekopt, jo kur tad tev tāds pa ūdeņiem, dubļiem un lietiem izvilkts bluķis degs... ptfu draņķa laiks... nē šodien jau bija pažuvis un foršs arī vakar naktī smuki gaudoja vējš un šalca vējš vītolos, jo man pie mājām ir vītoli un vējš tajos mēdz šalkt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru