bundža

Alkohols neatkarībā no izcelsmes, veida, garšas, vecuma ir un paliek alkohols un vienīgais, ko tu jūti uz ilgāku laiku ir spirts, kas plūst tavās asinīs, bet tas arī pēc laika izzūd. Garša izzūd ātri, pudeli tu izmet, viss, kas tevī patiesi paliek noārdītas smadzeņu šūnas, kas apgrūtina tevi nākt klajā ar jaunām idejām, kā piepildīt tukšo maku, jo nauda nodzerta, bikšu kabatas, jo maks pazaudēts, caurās kabatas, jo bikses saplēstas - vai tikai tavu trīcošo roku, jo tā ir vienīgā vieta, kur naudu var ielikt. Tad tu miskastē atrodi vecu konservu bundžu nosēdies uz ielas un ar skumjām sejā domā par labajiem jaunības gadiem gadiem, kad tev bija viss, bet nebija laika - tagad tev nav nekā, bet tagad tev pieder visas pasaules laiks, kuru tu piepildi gaidot metāla ripiņas, kas krītot konservu bundžā nošķind un ik reizi - tevi pārņem patīkams satraukums un tu par to domā visu nakti guļot kāpņu telpās, pagrabos, parkā uz soliņa, uz kartoniem pie miskastes un tu sapņo, ka tevi apber ar naudu, ka tava bundžiņa ir pilna un tai birst pāri malām, bet tad tu pamosties un atklāj, ka tavā bundžiņā ir 34 santīmi - 10 viensantīmnieki, 7 divsantīmnieki un viens desmitsantīmnieks - vakar bija vairāk, bet vakar slāpa - vakar tu aizgāji uz točku un nopirki litru - tieši tāpēc šorīt atkal slāpst, šorīt tu atkal iesi uz ielas un gaidīsi bundžiņas šķindoņu...