eks gana giv it tu ja

Es, protams, varētu pārvērst šo ierakstu par kārtējo politisko propogandu pret mūsu fašistiskās valsts eliti - Korpuratīvo korporāciju draudziņiem, bet šoreiz es par to nerakstīšu. Tāpat es varētu rakstīt par to, cik forši ir sapirkties dārgu aparatūru slimnīcām, lai pēc tam tās varētu slēgt.
Nē, es rakstīšu par savu dzīvi. Es šodien nesu ķirbjus. Es uz skolu mājās un no skolas uz mājām braucu ar velosipēdu - vienā virzienā tie ir aptuveni 5 km. Man ir atauguši mati. Man joprojām ir dīvaini sapņi. Es skatos jaunu animeseriālu HunterXHunter. Man pirmdien būs 2 krievu valodas pie īsas skolotājas, kura savu mazo augumu cenšas kompensēt velkājot platformenes ar apmēram tādu zoli, kāda ir gotlolitām. Viņas uzvārds ir Semjoņenkova, iesauka semuška (jā tāpat kā saulgriežu sēklām). Dienas ir kļuvušas, cik interesantas vien var būt, ja lielāko dienas daļu pavadi skolā, ceļā un treniņos.
Manā istabā pašlaik ir viena skaļa muša. Ārā dažiem kokiem jau sāk krist lapas. Gandrīz visas plūmes ir jau gatavas vai sapuvušas. Daudzās ābelēs arī āboli ir nogatavojušies. Upē ūdens ir dzidrs un auksts - ūdenslīmenis zems. 8. septembrī 16:30 man jāiet uz ārstniecisko, koriģējošo vingrošanu. Vakar bija pilnmēness un mēs braucām ar velosipēdiem uz bausku un atpakaļ. Atpakaļ gāja lēnāk, jo Jānim sabojājās velosipēds. Es patiesībā esmu depresīvs, bet man nav depresija un es esmu depresīvs tikai tad, kad esmu viens. Patiesībā es šo pēdējo teikumu raksu ar ticību, ka man izdevās rakstīt pietiekami garlaicīgi, lai neviens netiktu līdz pēdejam teikumam.

Es esmu talantīgs mākslinieks - mana specializācija MSPaint:


















Nē, tas nav pašportrets!